Mūzikai ir liela loma kalpošanā Dievam un evaņģēlija izplatīšanā, pārliecināti kristīgie kalpotāji.
Vairāk nekā koncerts – tā sevi piesaka Cerības festivāls, kas ar teju visu Latvijas konfesiju atbalstu un aptuveni 500 draudžu iesaistīšanos no 5. līdz 7. novembrim norisināsies «Arēnā Rīga» un pulcēs plašu pašmāju un ārvalstu kristīgās jeb gospeļmūzikas (tulkojumā – evaņģēlijs, labā vēsts) izpildītāju loku. Muzicēs «Grammy» balvas ieguvējs Maikls V. Smits Viens no starptautiski pazīstamākajiem mūziķiem, kas solījis piedalīties festivālā, ir dziesmu autors, trīskārtējs «Grammy» balvas un daudzu Amerikas gospeļmūzikas «Dove» godalgu ieguvējs Maikls V.Smits. Uz skatuves kāps arī Jamaikas džeza pianists Hantlijs Brauns, kura virtuozā muzicēšana atzinīgi novērtēta dažādos pasākumos, Deniss Agadžjans, kurš augstā līmenī pārvalda ģitārspēli un pat iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā kā ātrākais uz vēdera gulošais spēlētājs un citi. No Latvijas pasākumu kuplinās, piemēram, Ieva Akuratere, Rīgas Doma zēnu koris, «Trīs tenori», Ingus Pētersons, Artis Gāga, Jānis Kurševs un Rīgas gospeļkoris. Skanējumu paspilgtinās 800 dalībnieku lielais kopkoris no visas Latvijas, kā arī simfoniskā orķestra izpildījums. Tomēr ne jau koncerts būs šā pasākuma nagla. Drīzāk tas kalpos kā «siržu sagatavotājs» un noskaņas radītājs evaņģēlija vēstij, ko sludinās starptautiskās labdarības organizācijas «Samaritan’s Purse» prezidents un Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju vadītājs Franklins Grehems, kurš festivāla mājas lapā par sevi saka: «Esmu aicināts kalpot pasaules renstelēs un sānielās.» Vērienīgo pasākumu organizētājs, kurš no 1989. gada sludinājis labo vēsti teju pieciem miljoniem cilvēku, sākot no Johanesburgas Dienvidāfrikā līdz Tallinai Igaunijā pērn, acīmredzot augsti vērtē mūzikas nozīmi evaņģēlija izplatīšanā.Mūzikas stils pašu izvēlē«Lai sludinātu evaņģēliju, iespējams iztikt arī bez mūzikas, ko var labi redzēt Jaunajā Derībā. Tomēr mūzika palīdz un ir nepieciešama, lai pagodinātu Dievu. Veiksmīgi izvēlēta melodija un vārdi rada tam nepieciešamo noskaņu un var kļūt par galveno līdzekli, kas uzrunā cilvēku. Būsim ievērojuši, ka dziesmas vārdus atceramies labāk nekā, piemēram, dzejoli. Kopā ar labu melodiju tie viegli «pieķeras», palīdz un uzrunā,» uzskata Jelgavas Vasarsvētku draudzes mācītājs Agris Ozolinkevičs, kura vadītajā draudzē, līdzīgi kā daudzās citās kristiešu draudzēs, mūzikas kalpošanai jeb slavēšanai atvēlēta liela vieta. Tā neaprobežojas ar pāris psalmu nodziedāšanu no dziesmu grāmatas, bet ieved plūsmā, kurā iespējams atvērt savu sirdi Dieva priekšā. Lai radītu nepieciešamo noskaņu, aizvien biežāk dievkalpojumos tiek lietotas ne vien ērģeles un klavieres, bet arī ģitāras, bungas un citi «mūsdienu» instrumenti, plaukšķināšana un skaļa gavilēšana, kas gan daudziem šķiet manipulatīva un nesavienojama ar kalpošanu Dievam. «Viena sabiedrības daļa nez kāpēc domā, ka baznīcai jādzīvo vakardienā. Iespējams, tā vieglāk «atkratīties» no tās sludinātās vēsts. Lasot Bībeli, redzam, ka tā neizvirza prasības mūzikas stila izvēlē. To simtprocentīgi nosaka personīgās prioritātes. Tā kā dzīvojam 21. gadsimtā, izvēlamies šādu mūzikas formu, lai paustu slavu Dievam,» savu nostāju skaidro A.Ozolinkevičs.Kristīgajām grupām vajadzētu sadarboties ar draudziRietumu pasaulē jau daudzus gadu desmitus, bet Latvijā salīdzinoši nesen kristīgā jeb gospeļmūzika izgājusi arī ārpus baznīcas sienām, kļūdama ne vien par Dieva pagodināšanas, bet arī savas dzīves filosofijas paušanas un peļņas iespēju. «Kristīgajām grupām iztikt tikai no muzicēšanas Latvijā būtu ārkārtīgi grūti, jo mūzikas tirgus mūsu valstī ir ļoti šaurs. Tomēr, ja vien ir labs materiāls, tās spēj uzrunāt un īpaši patīk jaunajai paaudzei, tāpēc grupu darbību vērtēju pozitīvi. Taču man gribētos, lai viņu darbošanās notiktu saistībā ar draudzi. Lai grupas nevis bīdītu savu karjeru, bet kalpotu draudzei, caur ko arī strādā Kristus un dod tai savas dāvanas,» pārliecināts Vasarsvētku draudzes mācītājs.«Svēti kalpotāji, kuri cels Kristus draudzi un pasaulei parādīs, kam kalpot un dot godu, protams, ir ļoti vajadzīgi,» uzskata arī Jelgavas baptistu draudzes mācītājs Andris Jūrmalis. Viņš pārliecināts, ka kristiešiem uzticētais garīgais darbs saistīts ar māceklību, ko var panākt nevis ar cilvēka gribu vai izkoptu mākslu, bet Dieva aicinājumu un Svētā Gara spēku. Tāpēc kristīgās grupas nevajadzētu mākslīgi veicināt kā rīku evaņģelizācijai. Dažkārt šādu mūziķu uzstāšanās pat rada pretēju efektu. «Apmeklēju Valda Indrišonoka koncertu Svētās Annas katedrālē, tomēr biju vīlies, man nepatika tā agresīvais uzstādījums. Par muzicēšanu neko nesaku, bet mākslinieks pasākumu veidoja kā sarunu. Tā tika virzīta, lai norādītu, cik slikts ir tas vai šis. Piemēram, Darvina evolūcijas teorija. Es tikai cenšos kļūt par kristieti un uzskatu, ka baznīca ir vieta, kur gūt mieru, nevis strīdēties par Darvina teoriju. Mūziķis sludina, ka tikai dziesmām ar garīgu saturu ir vērtība, noniecinot citas dziesmas, piemēram, Raimonda Paula «Kad nekas nav palicis tevī» vārdus, ko, viņaprāt, sacerējis Jānis Peters (patiesībā – Leons Briedis). Pēc šā koncerta man radās pārdomas, kas vispār ir garīgi mūziķi. Kāda starpība, piemēram, starp Valdi Indrišonoku un Kasparu Dimiteru vai Ēriku Ešenvaldu? Šķiet, daži kristīgie mūziķi izraudzījušies savu šauro nišu muzicēt pa baznīcām un nekonkurēt ar pārējiem mūziķiem,» uz pārdomām vedina kāds koncerta apmeklētājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Kāda ir mūzikas nozīme kalpošanā Dievam?Andris Jūrmalis, Jelgavas baptistu draudzes mācītājs Protams, mūzikas skaņas, dziesmu vārdi ir veids, kā pagodināt un iepriecināt Dievu. Tomēr tas nav vienīgais un pat ne galvenais Dieva kalpošanas un pielūgsmes veids. Diemžēl arī jēdziens «pielūgsme» ir izkropļots, attiecinot tikai uz atsevišķu pasniegšanas un mūzikas stilu. Kā jebkuram Dieva kalpam, arī mūziķiem ir ļoti jānododas Dievam, lai, kalpojot garā un patiesībā, izpatiktu Viņam. Mūzika varētu būt lielisks un spēcīgs instruments, ar ko pasauli aicināt uz dievbijību un grēku nožēlu, taču šodien tas notiek reti. Mākslinieciskums jānomaina pret garīgumu, snieguma izkopšanu – pret sirds tīrīšanu. Vērtējot tendenci slavēšanā izmantot «moderno» mūziku, arvien biežāk mana dvēsele sauc: «Ak Kungs, cik zemu esam krituši!» Šķiet, ar mūzikas kalpošanu kristieši pamanās par traku klausītājus ņemt uz izbrīnu, izmantojot mākslu, skaļumu un rībinošus instrumentus. Es ticu, ka Svētais Gars pats ir spējīgs satricināt cilvēku sirdis. Mūsu draudzē izskan dažādi mūzikas stili, un ir prieks, ja ievērota mērenība skaļuma vai ritma izpausmēs un jūtama kalpotāja nodošanās Dievam.
