Tā kopā ar grupu «Iļģi» nedēļas nogalē kultūras namā sezonu ievadīja bērnu un jauniešu folkloras festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» dalībnieki.
Tā kopā ar grupu “Iļģi” nedēļas nogalē kultūras namā sezonu ievadīja bērnu un jauniešu folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībnieki.
Sākumā, kā solīts, dziesmas par tēmu “Es piedzimu māmiņai” dziedāja Iecavas “Tarkšķu”, Šķibes “Dzīpariņu”, Jelgavas “Dimzēna”, Baldones “Austras” dalībnieki, rādot, par ko pavasarī izpelnījušies Lielā un Dižā dziedātāja godu.
Pēc tam uz skatuves kāpa “Iļģi”, lai kopā ar jaunajiem dziedātājiem no Jelgavas, Preiļiem, Līvāniem, Zaķumuižas un Baldones atskaņotu dziesmas no kopīgi ierakstītā albuma “Rāmi un ne”. “Iļģu” dalībniece Ilga Reizniece izteica prieku, ka ceļš uz Jelgavas kultūras namu nav izrādījies par tālu gandrīz nevienam ieraksta tapšanā iesaistītajam dziedātājam. Netrūka arī ņipru gabalu, piemēram, vīramātes apdziedāšanas, kas izskanēja Zaķumuižas “Pērkonīša” dalībnieces Zanes sniegumā un kuras funkciju I.Reizniece komentēja kā “aizsargpoti” (izdzied sliktās īpašības, lai pašai vīramāte, gluži otrādi, būtu laba). Taču koncerta valdošā noskaņa, to vērtējot pēc pieminētā ieraksta nosaukuma, drīzāk bija rāma nekā ne. Īpaši izjusta tā bija mitoloģiskajās dziesmās. Jau pirmā no tām, kas silti izskanēja kopā ar preilēnieti Elzu, lika atcerēties “Iļģu” īpašās attiecības ar šo tautas daiļrades daļu kopš grupas pirmsākumiem. Arī šoreiz pieteikumā I.Reizniece uzsvēra šīs mantojuma daļas nozīmīgumu: latviešu mitoloģisko dziesmu krājums ir unikāls ar savu bagātīgumu, tāda nav ne tuviem, ne tāliem kaimiņiem.
Koncerta noslēgumā “Iļģi”, par dažu kompozīciju tiesu paceļot laika aizkara maliņu, ļāva paklausīties tajos rāmi apcerīgo noskaņu meklētājos, kādi viņi bija astoņdesmitajos un kuru atturīgo apdaru sabalansētība un trāpīgums lika aizrauties elpai koncertos deviņdesmito gadu sākumā. Pēc jestrā tempā izskanējušajām “Visi ciema kukainīši…” un “Upe sauca tecēdama…” visi devās uz kultūras nama vestibilu, kur sarīkojums jautri saviesīgā noskaņā turpinājās, muzicējot, dzerot tēju un mielojoties ar maizītēm.
Tehnisku apsvērumu dēļ koncerts tomēr notika nevis Mazajā, bet Lielajā zālē. Notikums necieta no publicitātes trūkuma presē un radio. Tālab vēl jo vairāk žēl Lielās zāles plašumā bija vērot, ka jaukā koncerta apmeklētāju skaits ir daži desmiti, lielākoties paši folkloras kopu dalībnieki.
