Lauku tūrisma attīstību mūsu valstī veicina Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs», kas apvieno zemnieku saimniecību, lauku, ciemata, brīvdienu māju īpašniekus un citus lauku tūrisma uzņēmējus.
Lauku tūrisma attīstību mūsu valstī veicina Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs», kas apvieno zemnieku saimniecību, lauku, ciemata, brīvdienu māju īpašniekus un citus lauku tūrisma uzņēmējus. Par apkārtējai videi draudzīgā tūrisma Latvijas laukos attīstību stāsta asociācijas prezidente Asnāte Ziemele.
Lauku tūrisms – papildu ienākums
«Lauku ceļotājs» pašlaik ir spēcīgākā un profesionālākā lauku tūrisma organizācija mūsu valstī, kuras dalībnieku skaits palielinājies no desmit dibinātājiem 1993. gadā līdz 180 biedriem šogad.
«Uzņēmējs, piedāvājot atpūtu laukos, var pats meklēt tūristus, tomēr iesācējiem iegūt popularizāciju vieglāk kopā ar mums. Svarīga ir arī pati piederība asociācijai, kas vēsta par atbilstošu kvalitātes līmeni,» uzsver A.Ziemele. Kopš 1996. gada «Lauku ceļotājs» piešķir kvalitātes zīmi «Atpūta laukos» lauku tūrismā nodarbinātajām saimniecībām, kas apliecina augstu kvalitāti un pieredzi viesu uzņemšanā. Savukārt no 1999. gada asociācija piešķir Zaļo sertifikātu ar mērķi stimulēt tūrisma uzņēmējus atjaunot, būvēt un iekārtot lauku tūrisma mītnes novadam raksturīgā, tradicionālā veidā. Svarīgi saglabāt ainavu savdabību, izmantot videi draudzīgus vietējā ražojuma būvmateriālus. Ikviens lauku tūrisma topošais vai jau esošais uzņēmējs «Lauku ceļotājā» var saņemt kvalitatīvas konsultācijas dažādos jautājumos, tostarp projektu sagatavošanai SAPARD programmas atbalsta saņemšanai.
Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka ar lauku tūrismu visvairāk nodarbojas zemnieku saimniecības. Jāatzīmē, ka tā ir tikai papildnodarbošanās līdzās jau tradicionālajai lauksaimniecībai. «Izdzīvot no lauku tūrisma ienākumiem nevar, jo vasara – laiks, kad ceļot izvēlas ap 65 procentiem atpūtnieku, – ir pārāk īsa, lai pietiekami nopelnītu. Daudziem ir saistības ar banku, kredīts ir jānomaksā. Vistukšākie mēneši ir novembris un februāris. Tūrisms ir labs ienākumu papildavots arī tādos gadījumos, kad vismaz viens ģimenes loceklis strādā kādu citu algotu darbu vai arī darbs dod iespēju bieži uzturēties un strādāt mājās,» zina teikt A.Ziemele.
Zivju dīķi aug kā sēnes pēc lietus
Pašlaik ir tendence būvēt un piedāvāt atsevišķas pirtis ar atpūtas telpām. Šāds atpūtas veids ir arī pieprasījuma augšgalī. Saimnieki pielāgojas pieprasījumam. Daudzi brauc uz laukiem ar blīkšķi relaksēties draugu vai kolēģu lokā. «Vai tas ir labi? Jāteic, pieprasījums ir nedaudz īpatnējs. Manuprāt, vairāk prasās pēc ģimeņu, neliela cilvēku skaita tūristu vidū, jo tas vairāk piestāv laukiem,» savu viedokli pauž asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente.
Katrā gadījumā ļoti populāras un pieprasītas ir mājas ar gultasvietām jeb naktsmītnes, un visvairāk iezīmējas tieši tā saucamie brīvdienu dzīvokļi, kas atrodas vienā mājas galā ar atsevišķu ieeju speciāli atpūtniekiem, bet otrā mājas daļā dzīvo saimnieki, kas tūristus nodrošina ar maltīti. Ēdināšana ir viens svarīgākajiem piedāvājuma elementiem.
Vēl vietējo un arī ārzemju (īpaši vācu) tūristu uzmanību saista jūras mājas. Jūra nomierina, iedvesmo un atbrīvo, mājas tās tuvumā jo īpaši pievelk klientus. Citi saimnieki, kuriem nav tik ļoti paveicies un jūras tuvumā nav, var izlīdzēties arī citādiem ūdeņiem. Pieprasa zivju dīķus makšķerēšanai, kas augot kā sēnes pēc lietus, upes, ezerus. Aizvien populārākas kļūst sporta spēles brīvā dabā – aktīvai atpūtai. Tūristiem patīk senlaicīgas, no dabīgiem materiāliem celtas ēkas.
Visvairāk tūristi izvēlas Vidzemi, daudz neatpaliek Kurzeme. Šajos reģionos ir arī krietni lielāks piedāvājums – Vidzemē ir 166 naktsmītnes, Kurzemē – 86, Latgalē – 42, bet mūsu pusē Zemgalē – tikai 35. Kopš 1994. gada krietni palielinājies ir kā klientiem piedāvāto gultasvietu, tā arī pašu tūristu skaits. Pirms 11 gadiem Latvijas laukos atpūtās vien 880 tūristu 167 piedāvātajās gultasvietās, bet pērn tūristu skaits palielinājies līdz 12 393, bet gultasvietu skaits – līdz 3154.
No visu ceļotāju skaita 20 procentu ir ārzemju tūristi. Visvairāk uz mūsu valsti ceļo somi (27 procenti no kopējā ārzemju tūristu skaita), tad vācieši (16 procenti), ASV iedzīvotāji (10 procenti), kanādieši (8 procenti) un igauņi (5 procenti). Jāteic, ka mazajā Latvijā ierodas arī ciemiņi no Austrālijas, Japānas, Nīderlandes un citām tālām zemēm.
Lielākā daļa tūristu atpūtu laukos izvēlas, lai pavadītu nedēļas nogali (50 procentu no visiem tūristiem), daudzi lauku burvībā aizvada atvaļinājumu (35 procenti), bet vēl citi pie dabas krūts rīko svinības (12 procenti).
A.Ziemele atzīst, ka šogad tūristi ir mazāk aktīvi.
Kas notiek Zemgalē?
Mūsu reģionā ir liela bagātība – auglīga zeme tradicionālajām lauksaimniecības kultūrām. Zemgalieši lauku tūrisma attīstības projektu ziņā nav bijuši aktīvi. «Zemgale ir līdzīga Latgalei, taču tur ir lielāks finansiālais pamats projektiem, bet lauku saimnieki ir bailīgi. Protams, Zemgalē var būt problēmas ar ainavu, tā pašiem jāveido, bet man ir zināmas mājas, kurām visādi iet labi. Domāju, ka Jelgavas pusē vēl joprojām ir jūtamas bēdīgo vēsturisko notikumu sekas, armijas teritorijas uzlikušas savu zīmogu, jūt to traģismu. Piemēram, privātmājas to īstie īpašnieki saņēmuši atpakaļ ļoti sliktā stāvoklī. Vidzeme bijusi pasargātāka,» spriež A.Ziemele. Viņa ir pārliecināta, ka rūpīgs un apdomīgs saimnieks tūristus uz laukiem atvilinās, pat ja mītne neatrodas izcili skaistā vietā – nav ūdeņu, nav pasakainu dabas ainavu. Protams, svarīgi pareizi sākt. Nevajadzētu uzreiz naktsmītni piedāvāt par augstu cenu, kā arī sākumā cerēt uz lielu tūristu skaitu. Ja piedāvājums ir labs, tad atpūtnieku skaits kļūs lielāks, jo reklāma ļoti bieži iet «no mutes mutē». «Kas ir labs piedāvājums lauku tūrismā? Tā ir gultu, santehnikas, ēdienu, jebkura pakalpojuma kvalitāte. Tiek ievērots noformējums, apkārtne, vairāk tiek prasītas dažādas nodarbes. Vēl svarīgi ir labi, viesmīlīgi saimnieki,» uzsver A.Ziemele.
Tūrisma objekta cenu nosaka attālums līdz Rīgai, kvalitāte, ainava, ūdens tuvums, tiešais jūras krasts. Visa pamatā ir vieta, ko jāmāk novērtēt. Visdārgākais piedāvājums mūsu valstī laukos ir 18 latu no cilvēka par diennakti.
«Latvijai nepieciešama reklāma,» skaidro «Lauku ceļotāja» prezidente. «Pērn bija labs gads: Rīgai svinēja 800 gadu. Šogad – jau klusāks. Mūsu mazajai valstiņai vajadzīgi skaļi starptautiski notikumi, lai runātu un zinātu par mums.»
***
Lauku tūrisma pakalpojumu vidējās cenas (Ls)
dažādās Eiropas valstīs
Valsts; Gulta un brokastis; Brīvdienu māja personai
Latvija 9,50 10,60
Francija 11,45 7,60
Vācija 9,25 5,35
Zviedrija 11,80 6,70
Spānija 12,00 8,00
