Izbraucot no remonta autoservisā “Anru Motors”, pēc apmēram desmit minūtēm pēkšņi aizdegās jelgavnieces Gaļinas Studentes vieglā automašīna “Peugeot 307”. Tās īpašniece pastāv uz to, ka negadījumā, kurā viņa pārdzīvoja dzīvības briesmas, ir vainojams autoserviss. Savukārt Jelgavā labi pazīstamais autoserviss “Anru Motors” savu vainu notikušajā nesaskata. G.Studente plāno vērsties ar prasību tiesā.
Ja remontē vienu, tad var arī otru
Atceroties šo notikumu, G.Studente stāsta, ka atbraukusi uz “Anru Motors” servisu ar pavisam vienkāršu automašīnas defektu. Proti, auto kreisajā pusē priekšā bija izdegusi gabarītu uguņu lampiņa. “Autoservisā Garozas ielā ierados tūlīt pēc darba īsi pirms pulksten sešiem pagājušā gada 28. augusta pievakarē. Tur darbalaiks tuvojās beigām un man ieteica braukt uz šī uzņēmuma filiāli Dobeles ielā, kas strādā līdz septiņiem vakarā un ir arī tuvāk manām mājām,” stāsta G.Studente. Kilometrus trīs garajā ceļā no viena servisa punkta līdz otram automašīnai pēkšņi sācis klabēt izpūtējs. “Daudzdzīvokļu māju pagalmi pie mums Satiksmes ielā ir drausmīgi bedraini, izpūtēju nākas metināt katru gadu,” piebilst G.Studente. Tā kļuva skaidrs, ka ar lampiņas ieskrūvēšanu automašīnas remonts šoreiz nebeigsies. Pie reizes Dobeles ielas servisā nolēmusi salabot vēl vienu nopietnu auto vainu, par kuras bīstamību bija brīdinājuši kolēģi, bet tās risināšanu viņa nedaudz atlikusi, gaidot rindu citā servisā. Proti, motorā dzesēšanas šķidrums (tosols) jaucās kopā ar eļļu. Todien G.Studentei iznāca transportlīdzekli atstāt servisā un uz mājām iet kājām. Kaut arī mašīnai bijuši defekti, iebraucot servisā, uz vadības pults nedega neviens indikators, kas vēstītu par defektiem automašīnas elektrības vai degvielas sistēmā. uzsver cietusī.
Auto atdod kā braucamu
Pēc četrām dienām G.Studentei piezvanīja autoservisa pieņēmējs, ka auto ir kārtībā. Nosauktā remonta cena – 295,45 eiro – likās visai augsta, taču viņa samaksāja prasīto. Tālāk G.Studente stāsta, ka, iedarbinot auto, uz vadības pults sākusies “diskotēka” – indikatori signalizējuši par vairākiem defektiem, parādījies arī brīdinošs uzraksts franču valodā. Vienu nepilnību, par kuru ziņoja indikators, tūlīt izdevies novērst. Proti, automašīnai, pēc G.Studentes teiktā, nebija cieši aiztaisīts motora vāks. Tomēr visas brīdinošās lampiņas uz pults nenodzisa. Autoservisa pasūtījumu pieņēmējs paskaidroja, ka ar auto braukt var un ne tik nozīmīgos trūkumus elektrosistēmā par atsevišķu samaksu iespējams novērst “Anru Motors” servisā Garozas ielā, kur strādā attiecīgs speciālists.
Dega daudzdzīvokļu mājas pagalmā
Īsi pirms darbdienas beigām (pulksten 19) G.Studente izbrauca no servisa. Taču, redzot, ka dzinēja temperatūras indikators uzrāda motora pārkāršanu, kliente pēc puskilometra griezās atpakaļ un atkal iebrauca servisā. Tur darbalaiks jau bija beidzies, bet pieņēmējs, kas vēl aizvien atradās pagalmā, neatverot motora vāku, otro reizi apstiprināja, ka ar to var braukt. Pēc apmēram pusotra kilometra, iebraucot mājas pagalmā, automašīna aizdegās. G.Studente stāsta, ka jau bija apstājusies stāvvietā un pat izslēgusi motoru, bet tieši tajā brīdī no motora pārsega pacēlušies melni dūmi un pēc tam arī uguns liesma. “Labi, ka man tajā brīdī neaizslēdzās automašīnas durvis,” pārdzīvojumu atceras G.Studente.
“Dzelži” var pievilt
“Notikušais ir ļoti nepatīkama sakritība. Taču mēs nevaram uzņemties visus pasaules grēkus, kas notiek ar automašīnām,” teic “Anru Motors” komercdirektors Andris Bugnēvics. Viņš atzīst, ka “dzelži ir dzelži” un var gadīties arī neparedzētais, tādēļ uzņēmums ir apdrošināts. “Mēs veicam ļoti atbildīgus darbus: apkalpojam operatīvo transportu policijai un robežsardzei, pašvaldību skolēnu autobusus, kā arī apmēram 15 tūkstošus klientu. Mums ir svarīgs uzņēmuma prestižs, un bez vārda runas atlīdzinātu klientam zaudējumus, ja tiešām būtu vainīgi,” rezumē A.Bugnēvics. Pēc servisa speciālistu domām, ugunsgrēka iemesls ir bojājumi elektroinstalācijā, kas G.Studentes automašīnai servisā netika remontēta. “Mēs veicām tīri mehānisku galvas blīves remontu. Elektriskās sistēmas neaiztikām. Vienīgi remonta gaitā atvienojām un pievienojām temperatūras devēju,” skaidro A.Bugnēvics.
Dokumenti ir neskaidri
Spriežot par motora aizdegšanās cēloni, tehniskais eksperts autoinženieris Aivars Rokjānis min, ka vainojama varēja būt degvielas noplūde, kas parādījās pēc nekvalitatīva remonta autoservisā. To, ka autoservisā automašīna klientei tika atdota tehniski neatbilstošā stāvoklī, atzīst arī eksperts Roberts Buks. A.Rokjānis min arī to, ka kļūdas ir arī servisa “Anru Motors” izsniegtajā pakalpojuma dokumentā, kur, piemēram, minēts, ka nomainīts “eļļas trosis”. “Diezgan labi zinu mehāniķu žargonu, bet tāds nosaukums nav dzirdēts,” saka A.Rokjānis. Kādā citā ailē ierakstīts, ka nomainīta detaļa ar numuru 0349.K1. Eksperts atzīst, ka tādas detaļas automašīnā “Peugeot 307” nav un kaut kas līdzīgs varētu būt dienvidkorejiešu, nevis franču auto. A.Rokjānis atzīmē arī citas nepilnības, kas viņu vedina uz domām, ka motorā varēja parādīties ugunsbīstamā benzīna sūce. Turklāt, viņaprāt, šāds nepilnīgs finanšu dokuments rada neskaidru priekšstatu par remonta cenu.
Savukārt “Anru Motors” komercdirektors A.Bugnēvics, kurš G.Studentes automašīnu, kas izgatavota 2002. gadā, redzēja pirms degšanas, teic, ka tās elektrosistēma bija bēdīgā stāvoklī.
“Arī tas, ka kliente jau kādu laiku lietoja auto, kam dzesēšanas sistēmā ir piejaukusies eļļa, norāda, ka tas netika pienācīgi apkopts,” piebilst A.Bugnēvics. Viņš uzsver, ka pirms nodošanas klientei auto ilgstoši darbināts, jo citādi nemaz nevarēja izskalot tā dzesēšanas un eļļošanas sistēmas. Tas, ka 10–15 minūtes pēc izbraukšanas no servisa auto pēkšņi aizdegās, servisa darbiniekiem ir nepatīkams un īsti neizskaidrojams pārsteigums.
