No grāmatas «Caur manu sirdi» vāka pretim skatās jauna meitene kleitā ar baltu apkaklīti. Pēckara paaudzēm skaidrs, ka tā ir skolniece skolas kleitiņā. Mati atsukāti atpakaļ, skats tiešs un skaidrs. Jau sen, kopš Maigas Tabakas vairs nav dzīvajo vidū, tomēr gan fotogrāfiju, gan viņas dienasgrāmatu nevar aizmirst, kaut paiet dienas un nedēļas. Maiga ir viena no neskaitāmajām latviešu meitenēm, kuras mūžs aizlūza 1940. gadā, kad Latviju okupēja. Atšķirībā no daudzām citām jaunām meitenēm viņa netika deportēta, bet kara laikā turpināja savu īso dzīvi Kalnciema pagasta Zeltiņu mājās un Jelgavā – pēdējā kara gadā frontes tiešā tuvumā. Viņa rūpīgi pierakstīja dienasgrāmatā domas, notikumus, skolas gaitas, cerības un, pati nenojauzdama, devās pretim savam liktenim – lodei. Grāmata nesākas, kā parasts, no pirmās lapaspuses, bet gan no 1530., un numerācija iet mazumā – tik dienu dienasgrāmatas sākumā palicis līdz Maigas nāvei.Meitene kā jau meitene, galva pilna sapņiem un plāniem. Draudzenes, zēni – tā tas ir visām, arī tām, kuras no malas izskatās ļoti nopietnas. Kara laika dzīve trīsuļo M.Tabakas jaunajā sirdī tieši tāpat kā citām meitenēm. Ļoti līdzīgas Maigas dienasgrāmatai ir citas – to rakstītājas izdzīvojušas līdz mūsdienām. Viņām tagad jau pāri pusmūžam, un viņu ģimenes, baidoties no padomju terora, 1944. gadā pameta mājas un devās uz rietumiem, sākumā uz Kurzemi, tad bēgļu ceļš aizveda arvien tālāk no dzimtenes. Tagad šīs meitenes raugās uz Latviju no Austrālijas, ASV, Kanādas vai citām tālām valstīm. Viņu dienasgrāmatās ir tas pats tautai tik dramatiskais laiks, balansēšana uz izdzīvošanas robežas, bet toreiz meiteņu galvas bija skaistu un vieglprātīgu sapņu pilnas. Grāmata ir divās daļās, katra lappuse sadalīta pa horizontāli. Augšējā daļā ir M.Tabakas dienasgrāmata, bet apakšējā – Jelgavas apriņķa ļaužu atmiņas galvenokārt par laiku, kurā Maiga dzīvoja savus pēdējos gadus. Tas ir vērtīgs papildinājums, kas izgaismo laiku, kuru gribas nosaukt par laikmetu, – tik daudz notikumu sablīvējas nedaudz gados. Lasot cilvēku atmiņas, pārņem savāda sajūta, ka kaut kādā veidā tomēr turpinājušās arī visas nelaikā pārtrūkušās dzīves, kaut paši cilvēki jau sen aizmūžā. Katra dienasgrāmatā un atmiņās aplūkotā gada sākumā īsi izklāstīti pasaules lielie notikumi, kas atstājuši iespaidu uz Latviju un latviešiem. Kaut arī šī grāmata ir par Jelgavas apriņķi un daudziem noteikti pazīstami tajā minētie vārdi, to der izlasīt arī citur Latvijā un visur pasaulē, kur dzīvo latvieši, jo nav tāda pagasta, kas būtu paglābies no traģiskajiem notikumiem, par kuriem stāsta «Caur manu sirdi». Mūsu tauta nevar lielīties ar vēstures zināšanām, bet tā jāzina, jo cienījamas ir nevis tās tautas, kas savu vēsturi nicina, bet gan tās, kuras mācās no vēstures kļūdām. M.Tabakas liktenis ir traģisks, un traģisku to pavērsa svešas valsts armijas ienākšana Latvijā 1940. gada vasarā. Meitenes spēkos nebija kaut ko mainīt, bet pašreizējo paaudžu spēkos ir uzzināt, uzturēt piemiņu un nepieļaut kaut kam tādam atkārtoties.Gaitis Grūtups laidis klajā nozīmīgu darbu, kas atbalsojas lasītāju sirdīs. «Caur manu sirdi»1. Maijas Tabakas dienasgrāmata no 1941. gada 10. jūnija līdz 1945. gada 17. augustam2. Gaita Grūtupa pierakstīti Jelgavas apriņķa stāsti par cerībām un cīņu.Autora izdevums, Jelgavā, 2008
