«Lai nokultu visus mūsu ap 2000 hektāros augošos graudaugus, vajadzīgas vismaz 24 saulainas dienas,» tā, izskanot šā gada pļaujas sezonas starta šāvienam, pagājušo trešdien sacīja paju sabiedrības «Lielvircava» galvenais agronoms Andris Tauriņš.
“Lai nokultu visus mūsu ap 2000 hektāros augošos graudaugus, vajadzīgas vismaz 24 saulainas dienas,” tā, izskanot šā gada pļaujas sezonas starta šāvienam, pagājušo trešdien sacīja paju sabiedrības “Lielvircava” galvenais agronoms Andris Tauriņš.
Kā allaž, paju sabiedrība “Lielvircava” arī šogad, pirms sūtīt kombainus uz lauka, ar nelielu svinīgu pasākumu atklāja labības kulšanu. Pirms smagā darba cēliena visi iestiprinājās, kā arī uzklausīja uzmundrinājuma vārdus. Drīz pēc tam viens “Lielvircavas” spēkrats pēc otra atstāja uzņēmuma teritoriju, lai ar Dievpalīgu izietu druvā. Tiesa gan, izmēģinājumam pirmie 20 hektāru agro ziemas kviešu tika nopļauti jau iepriekšējā dienā. Pirmkārt, iepriecina labā raža – ap sešām tonnām no hektāra – un, otrkārt, pirmie graudu analīžu rezultāti – proteīna saturs 16,1 procents, lipeklis 32 procenti un mitrums 15 procentu. “Lielvircavas” saimnieks Uldis Antipins teica, ka tas ir tikai sākums, vēl nevar zināt, cik kopumā veiksmīgs izrādīsies ražas laiks. Par to varēs spriest tikai tā beigās, kā saka, cāļus skaita rudenī. Pagājušajā nedēļā vēl visa labība nebija gatava kulšanai. Tikai agrās šķirnes. Uzņēmuma kombainieri, mehanizatori un citi lielvircavnieki bija gatavi garam un smagam darba cēlienam, jo šis ir neparasts gads. Proti, vēsā un mitrā vasaras sākuma dēļ pirmoreiz kombaini devās uz lauka neierasti vēlu, tālab pēcāk līdz ar kulšanu notiks arī sēja. Tas nozīmē, ka pavisam drīz būs jāgatavo arī ziemāju sēkla sējai septembrī. A.Tauriņš stāsta, ka šogad pirmo reizi “Lielvircavas” laukos 240 hektāros tiks sēts arī ziemas rapsis, lielā saimniecība plāno kļūt par kooperatīvās sabiedrības “Latraps” biedru.
Protams, bezmērķīgi strādāt un gaidīt rezultātu nav biznesmeņa cienīgs gājiens. Arī lielvircavnieki zina savu darba jaudu un ir izskaitļojuši vēlamo šāgada ražu. “Ja dieviņš būs labvēlīgs un visa mūsu komanda ar tādu pašu darba sparu, kāds redzams darbiniekos šodien, strādās apzinīgi nākamās tik ļoti atbildīgās dienas, tad, cerams, nokulsim 10 000 tonnu,” sacīja U.Antipins.
Arī divi “Claas” kombaini jau stāvēja starta gatavībā – vienam pāris gadiņu, bet otrs jauns, abi iegādāti, realizējot SAPARD projektus, un vēl arī četras “Jeņisejas”. Kombainieriem tika dots uzdevums – ar katru no jaunākajiem lieljaudas agregātiem jānokuļ 150 tonnu dienā, bet ar “Jeņiseju” – 35 tonnas dienā. Tā beigās jaudīgo “Claas” katra “kontā” būs 3600 tonnu graudu, bet “Jeņiseju” – ap 700 tonnu.
Paju sabiedrība ir noslēgusi līgumu par graudu nodošanu ar “Dobeles dzirnavnieku”, “Kesko Agro” un “Kemiru”. Pagaidām atrunātā cena ir apmēram 65 līdz 66 lati par tonnu graudu. Tomēr īstas skaidrības šai jautājumā vēl nav, jo cena var mainīties atkarībā no graudu daudzuma, kvalitātes un laika apstākļiem. “Kopumā vērtējot, iepirkuma cenas ir augušas, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad graudus pārdevām par 62 latiem tonnā. Taču nevar nepiebilst, ka arī minerālmēsliem, degvielai un citām precēm cenas ievērojami pakāpās. Optimālā cena? Ja maksātu 70 latu par tonnu graudu, tad varētu dzīvot! Katrā gadījumā par E klases graudiem ceram saņemt vairāk,” savas domas pauda A.Tauriņš. Visu sarēķinot, “ziemas miegā” paju sabiedrība “Lielvircava” cer doties ar 600 – 700 tūkstošu latu ieņēmumiem par nodotajiem graudiem.
