Jelgavas mēra amata kandidātu Aivaru Meiju («Pilsoniskā savienība») intervē Armands Jēgermanis.
– Kāda ir jūsu – ar privātbiznesu saistīta cilvēka – motivācija aktīvi doties politikā?Teikšu šādi. 8. maijā biju Lestenē, uzstājās vairāki cilvēki. Un izskanēja tāda lieta – mēs esam nonākuši līdz tam, ka Latvija atrodas pie ekonomikas krāsmatām. Tātad vīri un sievas, kas 18 gadu vadījuši valsti, noveduši to līdz ekonomiskajai krīzei jeb, kā tagad saka, dižķibelei. Pēc Pirmā pasaules kara Latvija bija krāsmatās, tad tika pacelta līdz ziedošai. Tagad atkal atrodamies grāvja otrā pusē, un esmu nolēmis – man jāiet politikā. Izskatās, ka laiks, kad naudu dalīja pēc partejiskās piederības principa, pagājis. Tagad vajadzīgs krīzes menedžeris.– Ar politiku bijāt nedaudz saistīts, dibinot «Jauno laiku» (JL)…Jā, biju viens no tiem, kas sāka darboties partijas veidošanā, kad Repšes kungs vēl vadīja Latvijas Banku. Taču laikam esmu viens no retajiem, kurš nekad nevienā partijā nav bijis – ne JL, ne citā. Vēlāk JL gan daudz kas mainījās – domāšana, attieksme.– No PS programmas: «Esam par godprātīgu politiku – varas atbildīgumu vēlētāju priekšā». PS ir pietiekami daudz politiķu, kuri mainījuši vairākas partijas, un kā lai vēlētāji notic, ka viņi kļūs atbildīgi, jo šāda staigāšana par atbildīgumu neliecina?Jautājums ir kutelīgs, jo nu man jāatbild par lietām, ko pats neesmu darījis. Tā laikam ir daļēji tāda kā demokrātija, daudzi cilvēki vīlušies; nav noslēpums, ka PS nosacīti sastāv no trīs spēkiem – JL, «Tēvzemei un Brīvībai» un tiem, kas nav bijuši nevienā partijā. PS tapa brīdī, kad bija skandāli ar «batjku» un tā tālāk. Cilvēki redzēja, ka neko nevar izdarīt, jo partijas elite bija atdalījusies no ierindas biedriem. Turklāt mēs nepārstāvam nevienu oligarhu!– «Esam par efektīvu pārvaldību – caurredzamību, pilsoņu aktīvu iesaistīšanu, tiesiskumu, kompetenci un atsaucību». Kurās jomās un jautājumos, piemēram, caurredzamība pietrūkusi līdzšinējai domei?Es laikam atkārtošos, bet, man liekas, ka gadījumā ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde», kam būtu jābūt caurredzamai. Tur darbs saistīts ar namu apsaimniekošanu, kur grozās diezgan liela nauda, lai neteiktu – ļoti liela. Turklāt esam par lēmējvaras atdalīšanu no izpildvaras. Ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj izdomāt, kā radīt jaunas darba vietas, piesaistīt naudu. Negribu nolikt malā tagadējās domes nopelnus, kas daudz izdarījusi, taču tas paveikts labajos laikos.– «Palielināsim sabiedrisko darbu apjomu augošā bezdarba periodā, radot jaunas subsidētās darba vietas…» Kā būs ar resursiem, un kādas ir ieceres?Patlaban mēs ļoti krasi samazinām darbavietas, līdz ar to nav, kas maksā nodokļus. Arī pašvaldībai vajadzētu skatīties un piesaistīt kaut kādus resursus, piemaksāt tām darbavietām, kas ir un kuras mēģina likvidēt. Jau iepriekš teicām, ka vispirms jāveic funkcionālais audits, kas norādīs, kur naudu izlieto nelietderīgi. Piemēram, sportā, kur aiziet neadekvāti lieli līdzekļi – sporta celtnes iespējams izmantot lietderīgāk, teiksim, organizējot lielus starptautiskos turnīrus.– Kādēļ tas netiek darīts pašlaik?Domāju, tā ir vienkārši neizdarība. Kāpēc nevaram rīkot starptautiskus turnīrus kērlingā, stājhokejā? Mums ir karatisti, bokseri, sava basketbola komanda. Kāpēc mēs ar to nepelnām naudu? Varam taču izveidot komandu, ko atbalsta dome un kas atbalsta pilsētu. Kungi no domes braukā pa ārzemēm, vai tad nespējam sarīkot draudzības turnīru, starptautiskas sacensības.– «Iesaistīsim iedzīvotājus programmās par daudzdzīvokļu māju siltuma noturības uzlabošanu» – jautājums aktuāls, bet cilvēku iesaistīšanās ir ļoti pasīva. Kā domājat to veicināt?Primārais jautājums – vai viņi veido dzīvokļu īpašnieku sabiedrības?– Tur jau tā lieta, ka šajā jomā cilvēki īpaši nekust gan…Negribu neko drūmu zīmēt, bet domāju, ka nākamziem sāks kustēt. Kamēr bija labi, neviens neaizdomājās. Cilvēks, kurš pienesa celtniekam javu, dienā pelnīja 30 latu, būvmeistars – no 50 līdz 100 latu. Kāpēc domāt, kas notiek daudzdzīvokļu mājās? Tajā brīdī domāja, kā nopirkt plazmas televizoru, aizbraukt uz Ēģipti… Tagad mēģina stāstīt, ka esam piezemējušies, bet es domāju – tas notiks tikai nākamgad. Ja maciņā paliek mazāk, bet par energoresursiem jāmaksā agrākā cena, jāsāk domāt – par apsaimniekošanu, siltināšanu. Ja to darām, rodas jaunas darba vietas, kas ienes nodokļus. Taču pašvaldībai jāiesaistās.– Vai varat norādīt uz kādām kliedzošām kļūdām līdzšinējās domes darbā?Kliedzoša kļūda varētu būt tā, ka tika atdoti siltumtīkli. No otras puses – ziemā visu smagumu uzņēmās tie, kuri uzņēmumu nomāja.– Kur jūs vēl saskatāt racionālākas līdzekļu izmantošanas iespējas līdzās jau minētajam sportam?Mums partijas nodaļā strādā darba grupas. Un ar apzaļumošanu saistītā pēc tāmes izanalizēšanas skaidri un gaiši pateica – viņiem šķiet, ka pagājušogad bijis pārāk liels apzaļumošanas darbu sadārdzinājums un to varēja izdarīt uz pusi lētāk un varbūt pat kvalitatīvāk. Pašreizējā situācijā šajos darbos noteikti vairāk vajadzētu iesaistīt bezdarbniekus, savukārt pašvaldība varētu nodrošināt atlīdzību vai komunālo rēķinu samaksu.– Kādas ir jūsu būtiskākās priekšrocības, lai atrastos mēra amatā?Pirmā – esmu atvērts pret visu jauno, ko uztveru ar lielu optimismu. Otrā – jau daudzus gadus esmu vadītājs, ilgi darbojies un arī vadījis sabiedriskās organizācijas, kur bija jāuzklausa viedokļi un jānonāk pie kopsaucēja. Plus vēl pieredze biznesā – redzu, kā daudzas lietas var veikt ar mazākiem ieguldījumiem, panākot labāku rezultātu.– Kādi būtu trīs steidzamākie darbi mēra postenī?Bez audita gan grūti pateikt, taču pamatā… Pirmais – izveidot labu, profesionālu komandu ar plašu politisko spēku pārstāvju līdzdalību un to saliedēt. Ja opozīcija min, ka tai bijis daudz piemēru, ko tā vēlējusies ieviest, bet pozīcija tos noslāpējusi, tad te ir ļoti izteikti pretēja nostāja… Bet no saliedēšanas pilsētnieki tikai iegūtu. Ja opozīcija piedāvā racionālu priekšlikumu, piemēram, kā varētu radīt jaunas darba vietas, kāpēc to nepieņemt? Otrais – nodrošināt domes iesākto labo darbu turpinājumu, pirms tam izvērtējot, kas un kāpēc. Trešais – darīt visu, lai mūsu pilsētā nenotiktu «sociālais sprādziens», kas, starp citu, var draudēt jau tuvākajos mēnešos. Pilnu interviju ar A.Meiju, kā arī citiem Jelgavas mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
