Vidusskolā jāuzraksta vismaz viens zinātniski pētnieciskais darbs 20 – 30 lappušu apjomā.
Vidusskolā jāuzraksta vismaz viens zinātniski pētnieciskais darbs 20 – 30 lappušu apjomā. Tajā jābūt teorētiskajam pamatojumam un praktiskajai daļai. Dažās skolās triju gadu laikā jāuzraksta pat vairāki šādi darbi. Lai to kvalitatīvi izdarītu, pie tā rūpīgi jāpiestrādā un jāveic diezgan liels darbs.
Tam nepieciešams laiks, zināšanas un finansiālie līdzekļi. Skolēni, kas rūpējas par labām sekmēm mācībās un vēl darbojas ārpus skolas, bieži vien vēlas sasniegt labus rezultātus arī zinātnisko darbu rakstīšanā. Bet kā iespējams aizņemtajā ikdienā atrast laiku projektam?
Nauda un nervu zāles
Līga Baiba ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece, kuras darbs mākslas zinātnes sekcijā tika izvirzīts līdz valsts līmenim. “Pirms sāku rakstīt, cerēju, ka paspēšu brīvajā laikā. Taču izrādījās, ka nācās kavēt daudz stundu, rakstīt arī pa naktīm. Ir neiespējami apvienot darba rakstīšanu un mācības. Radās arī veselības problēmas – sēžot pie datora, jūtami sāpēja mugura, arī acīm bija liela slodze. Darba tapšanas process bija ļoti nervozs, tika piedzīvotas vairākas histērijas. Biju “uzvilkta”, tāpēc bieži gadījās nepelnīti uzkliegt kādam cilvēkam. Pēc labiem rezultātiem skolā darbu nācās pārveidot un papildināt. Tas izrādījās grūtāk. Naudas ziņā – drukāšana, iesiešana, skenēšana, arī nervu zāles – kādi 15 lati. Lai man nebūtu stundām jāsēž pie kaimiņu vai draugu datora, vecākiem nācās to iegādāties. Manuprāt, ja mācību iestāde vēlas, lai skolēni šādu darbu uzraksta kvalitatīvi, tad jāpiešķir vismaz divas nedēļas brīvdienas. Ja būtu zinājusi, ka tas izrādīsies tik grūti, tad sāktu to veidot jau vasarā.
Veidojot darbu, ieguvu iemaņas, kas man noderēs augstskolā, daudz arī uzzināju par darba tēmu.
“Man ir svarīgs vērtējums”
Spīdolas ģimnāzijas skolniece Laura Grīnberga apgalvo, ka pozitīvais, izstrādājot projektu, ir pārliecinoši vairāk nekā negatīvais. “Šogad turpināju 11. klasē aizsākto darbu. Pagājušajā gadā veicu praktisko daļu – izveidoju darba burtnīcas 7. – 9. klašu skolēniem literatūrā, ģeometrijā, ģeogrāfijā un vēsturē –, bet šogad uzrakstīju teorētisko pamatojumu. Paredzēju, ka zinātniskajā darbā būs jāiegulda daudz laika. Divus mēnešus intensīvi strādāju, maz gulēju, reti gāju izklaidēties. Bija jālasa literatūra par pedagoģiju. Visu cieņu skolotājiem – pedagoģija ir viena no sarežģītākajām profesijām. Nācās kavēt stundas, bet mācībspēki bija saprotoši. Priecājos, ka izvēlējos strādāt viena, kolektīvā mēdz gadīties strīdi, taču tagad varu vainot vai slavēt tikai sevi. Pēc zinātniskā darba aizstāvēšanas skolā projekts bija jāpārstrādā, pēc aizstāvēšanas pilsētā – tikai jāpilnveido un jāizlabo kļūdas. Svarīgi, ka skolotāja mani atbalstīja un uzmundrināja. Kad bija spēku izsīkums, viņa mudināja nepadoties. Atbalstu sniedza arī klasesbiedri Agnese Ceriņa un Edgars Zīverts. Man ir būtiski, ka dažādu priekšmetu skolotāji atzinīgi vērtē manis izveidotās darba burtnīcas. Ieguvums attaisno ziedoto laiku un pūles, jo zināšanas, iemaņas un prasmes noderēs nākotnē. Šāds darbs stiprina neatlaidību, mērķtiecību, kā arī disciplinē. Jo vairāk izdaru tagad, jo vieglāk būs augstskolā.”
Vienkārši – ja patīk “Karaoke”
Anna Store mācās Jelgavas 1. ģimnāzijas 10. klasē. “Rakstīt darbu nebija grūti, jo man ļoti patika izvēlētā tēma, proti, “Karaoke”. Svarīgi arī, ka es to sāku darīt laicīgi – jau pirms Ziemassvētkiem. Labprāt izveidoju praktisko daļu, bet teorētiskā daļa gan tapa grūtāk. Kad bija jāuzstājas publikas priekšā, man bija milzīgs uztraukums. Esmu paškritiska, tāpēc tagad šķiet, ka projektu varēju izveidot vēl labāku. Būtiski ir izvēlēties pareizo skolotāju, lai veidojas sadarbība”.
