Latvijā nav tādu naftas lauku kā Kuveitā, tādu mežu kā Krievijā, dimantu kā Dienvidāfrikas Republikā un naudas kā spaļu.
Latvijā nav tādu naftas lauku kā Kuveitā, tādu mežu kā Krievijā, dimantu kā Dienvidāfrikas Republikā un naudas kā spaļu. Mūsu nelielās valstiņas lielākā bagātība ir smadzenes. To kārtējo reizi apliecina Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Datu drošības tehnoloģijas» (DDT) kolektīvs, prezentēdams jaunu, unikālu datu saspiešanas programmu plaukstdatoriem.
Šis izgudrojums burtiski rada apvērsumu informāciju tehnoloģijās. Kopš vasaras jau pārdots tūkstošiem jauno programmu, par to interesējas pasaules lielākās informācijas tehnoloģiju firmas.
Mūsdienu hipertrofēto ātrumu un augošo informācijas apjomu laikmetā svarīgi minimālā laikā pārraidīt un uztvert maksimālu daudzumu informācijas. Šajā virzienā nodarbināti pasaules gaišākie prāti. Arī Latvijas firmas DDT speciālisti pievērsās šai problēmai. Uzņēmums darbojas tikai pāris gadu un specializējies datu drošības sistēmu radīšanā. Šī specializācija ļāvusi radīt minēto atklājumu un attiecīgu programmu, kas patiesībā ir tikai uzņēmuma darbības blakusprodukts. DDT algoritmu izstrādes laboratorijas vadītājs Aldis Rigerts paskaidro, ka tas bijis likumsakarīgi, jo datu saspiešanas jeb kompresijas pamatā būtībā ir datu šifrēšana jeb kodēšana. Jāpiebilst, ka firmas speciālisti ir augsti kvalificēti un ar lielu pieredzi informācijas tehnoloģijās. Piemēram, Aldis Rigerts ir starptautiskā Elektronikas un elektrības inženieru institūta biedrs un piedalījies materiālu matemātiskās datormodelēšanas aizsardzības sistēmu radīšanā pret spārnotajām raķetēm. Savukārt DDT mārketinga menedžeris Valdis Šķesters ir 1995. gadā pieteiktā Latvijas patenta «Paņēmiens datora aizsardzībai pret nesankcionētu pieeju» autors.
Kā zināms, datu kompresija ļauj būtiski palielināt datoru komunikācijas ātrumu, ietaupīt vai pat daudzkāršot vietu datoru atmiņā, kā arī radīt tādus pielietojumus, kas bez datu kompresijas vispār neeksistētu (piemēram, filmas DVD vai mūzika MP3 formātos). Datu saspiešana ir neaizvietojama arī interneta komunikācijās, datu arhivēšanas (uzglabāšanas) iekārtās un tamlīdzīgi.
Firmas DDT izgudrotās metodes robežas, aiz kurām līdz šim nebija iespējama efektīva datu kompresija, ir «pastumtas» tik tālu, ka praktiski šīs metodes iemantošanas iespējas ir kļuvušas neierobežotas. DDT datu saspiešanas paņēmiens nodrošina augstu darba ātrumu, daudzkārt augstāku nekā līdz šim iespējamo datu kompresijas pakāpi, kam pamatā ir ļoti vienkāršs algoritms, tādēļ iespējams ļoti liels tehnisko resursu ietaupījums.
Pasaulē dominē novecojušas datu saspiešanas sistēmas. DDT divus gadus veica pētījumus skaņas un attēlu datu saspiešanā. Tika izvirzīts mērķis panākt, lai datu kompresija notiktu pilnīgi bez zudumiem. Rezultātā ir pieteikts patents.
Radītā metode ir vienkārša, jo jāveic maz darbību. Tas savukārt nozīmē, ka aparātiem izmantojamas lētākas mikroshēmas, kuras strādā ātrāk. Pēc jaunā kompresijas rīka, kas nosaukts par FlyZip XR, palaišanas tirgū DDT cer līdz nākamā gada rudenim pabeigt izstrādāt paņēmienus, kā šo datu saspiešanas sistēmu iebūvēt mikroprocesoros, kurus izmanto datoros, paluksdatoros, mobilajos telefonos un citās datu apstrādes ierīcēs gluži «sadzīviskā» līmenī. Par DDT izgudrojumu jau interesējušās vairākas pasaulē vadošās kompānijas, tostarp arī mobilo telefonu ražotājs «Nokia», taču pagaidām vēl nav zināms, vai tiks slēgts arī kāds darījums. Pasūtījumu varētu būt daudz, jo žurnālā «Red Herring», kura auditorija ir riska kapitāla investori informācijas tehnoloģiju jomā, datu aizsardzības funkciju iebūvēšana mikroprocesoros minēta kā viena no nākamā gada nozīmīgākajām pārmaiņām visā nozares industrijā. Līdz šim lielas datu krātuves terabaita (1000 miljardu baitu) apjomā bijušas dārgas, tāpēc lietotājiem tās ir izdevīgas, tikai ar datu saspiešanu palielinot krātuves ietilpību. Šajā virzienā strādā speciālisti daudzās valstīs, taču tieši Latvijas firmas speciālistiem izdevies apsteigt konkurentus. Pie mums tapusi datu saspiešanas metode, kas tagad ir līderis kompresijas ātruma ziņā. Veicot testēšanu atbilstoši pasaulē pieņemtajai metodikai, kā arī sazinoties ar autoritātēm citās valstīs, DDT speciālisti saprata, ka viņi tiktāl aizsteigušies priekšā laikam un tehnoloģiju attīstībai, ka vajadzēja konstatēt: līdz šim pat vēl nav izstrādāta metode datu tīklu kompresijas noteikšanai. Tādējādi ar savu izgudrojumu DDT atklāj jaunu sadaļu datu kompresijā pasaulē.
Ieviešot DDT radīto datu saspiešanas paņēmienu, iespējams izgatavot lētākas un ātrdarbīgākas mikroshēmas, straujāk ieviest plaukstdatorus un efektīvāk izmantot bezvadu tīklus. Jaunā metode var noderēt arī ikvienam datorlietotājam: ja datu saspiešana notiek ļoti ātri, vienlaikus iespējams veikt gan saspiešanu, gan paātrinājumu, tas ir, nolasīšana no cietā diska vai datu nosūtīšana notiek daudzkārt ātrāk.
DDT izgudrojumu atzinīgi vērtē Latvijas Informācijas un telekomunikāciju centra speciālisti. Viņi paredz, ka Latvijā var pavērties iespēja ražot IT produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Arī Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts pauž atzinību firmas DDT speciālistiem. Viņš atgādina, ka Latvijas valdība pieņemtajā ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā norādījusi, ka tieši informācijas tehnoloģijas varētu būt viena no būtiskākajām mūsu valsts ekonomikas «stutēm», jo pasaulē visvairāk maksā par zināšanām, intelektuālo produktu. Tajā pašā laikā valdība nav līdz šim pietiekami atbalstījusi ne šīs jomas pētniekus vispār, ne firmu DDT konkrēti. Taču M.Ēlerts pauda apņēmību aktīvāk to darīt turpmāk, konkrēti – palīdzot firmai atrast sadarbības partnerus, lai veicinātu mūsu «intelektuālā produkta» iespiešanos pasaules tirgū.
Apstākļos, kad informācija kļūst par progresa noteicēju, paveras labas izredzes pelnīt tiem, kas prot radīt jaunas informācijas sistēmas, paātrināt datu pārraidi. Datorspeciālisti joko, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados visā nopietnībā tika uzskatīts: pilnīgi pietiktu, ja pasaulē būtu kaut trīs datori. Vēl pavisam nesen, pirms nepilniem divdesmit gadiem, tika uzskatīts, ka pat visprasīgākajam datorlietotājam visam mūžam pietiktu ar 640 kB atmiņu. Tagad daža laba datora atmiņas ietilpība ir tāda, ka Dievam tik daudz nevajadzētu, lai radītu Visumu… Taču cilvēkiem joprojām ir par maz. Tāpēc IT speciālisti un viņu izgudrojumi pasaulē būs arvien vairāk pieprasīti.
Starp citu, kāda starptautiska firma, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju ideju komercializāciju, tas ir, pārdošanu, aplēsusi, ka firmas DDT izgudrojums varētu ienest no diviem līdz pieciem miljardiem dolāru.
