Ikviens, kurš kaut ko saprot no būvniecības, pateiks, ka pusuzceltas būves pamešana pusratā no ekonomijas viedokļa ir izšķērdīgs pasākums. Lētāk iesākto pabeigt, varbūt ne visiem pieejamiem līdzekļiem, tomēr uz to netaupīt. Cik var spriest, šādas dilemmas priekšā var nonākt pusuzceltais Zemgales Olimpiskais centrs (ZOC). Pirms neilga laika priecājāmies, ka mums tāds taps. ZOC saņēma arī Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstu. Bija gan kāds mulsinošs brīdis, kad sākotnēji plānotā celtniecības tāme no vairāk nekā deviņiem miljoniem latu uzlēca par septiņiem miljoniem lielāka. Protams, to var norakstīt uz laiku pirms pāris gadiem, kad visur celtnieku izkalkulētās tāmes auga kā saņēmušas rauga papilddevu mīklas abrā. Nu pēc treknajiem gadiem iestājies liess atdzišanas laiks. Patlaban par darbu turpināšanu sporta būvēs Daugavpilī un arī Jelgavā būs jālemj valdībai. Daugavpilieši celtniecības tāmi jau samazinājuši. Cik dzirdēts, mūsējie atstājuši to nemainītu. Tas gan liekas nedaudz dīvaini, jo celtniecības darbu izmaksas pēdējā gada laikā samazinājušās visai ievērojami. Starp citu, tā arī līdz galam nav dzirdēts viedoklis, kā ZOC tiks iekļauts starptautiskajā sporta apritē. Iztērētie līdzekļi ir pietiekami nozīmīgi, lai varētu prasīt ko vairāk nekā vispārīgas frāzes par attīstību, dalību un tā tālāk. Jaunajam deputātu korpusam jau netālā nākotnē būtu jāformulē sava ZOC attīstības vīzija.
