Nu jau vairākas dienas pagājušas, kopš divi diži latvju zemes kungi ar teju pulksteņa precizitāti – kāda sakritība, vienā un tajā pašā dienā! – sev visnotaļ lojālos medijos tautai paziņoja savu pravietisko skatu uz Latvijas nacionālās valūtas devalvēšanu.Jā, pareizi – viens no viedokļu paudējiem bija kāds tur L. ar hūti galvā, kas, neiznācis no Puzes meža, aizbiedēja no televīzijas studijas visus diskusijas oponentus, otrs – no mākoņu dižaugstumiem nolaidies Š., kas ar iepriekšminēto vīru vienojies kopīgā dziesmā sakārtot latu lietas.Var tikai apbrīnot mūsu oligarhijas dižgaru tālredzību. Līdzībās runājot, tikpat labi, kā «nocenot» latu, varētu no lidmašīnas izkaisīt kādu nāvējošu ķīmisku vielu. Vai uz šīs pasaules pastāv iespēja sabiedrībai izskaidrot, kādēļ pēkšņi par katru aizlienēto «hipotekāro eirīti» banka prasa vismaz pusotru «lasi»? Vai kāds spēs vecīšiem izskaidrot, kādēļ gan pensijas žūksnītis kļuvis nevērtīgāks, bet par skapī glabāto zārka naudu pēkšņi knapi iznāk tikai brūnās kastītes vāks?Arī lata vājināšana kā eksporta atbalstīšanas instruments ir gaužām apšaubāms arguments – ja, pārdodot uz ārzemēm saražoto, uzņēmumi arī tiks pie lielākas latu masas, prieks par guvumu ātri vien pāries, kad nākamreiz no tām pašām ārvalstīm vajadzēs iepirkt izejvielas.Atruna, ka Latvijas Banka nekam tādam neļaus notikt, var izrādīties ļoti vājš mierinājums – sarīkot Saeimā balsošanas kombināciju valsts galvenā baņķiera nomaiņai «bieziem» šeftmaņiem principā nav problēmu. Uz ko paļauties parastajam iedzīvotājam? Vien uz dižo kungu saprātu vismaz šoreiz. Un tas nav jāuztver kā aicinājums skriet uz bankām un valūtas maiņas punktiem, lai atbrīvotos no latu vezumiem.Piebilde ar vieglu ironiju, protams, domāta drošības policistiem – ja nu ierodas uz kafiju. Kuru nedabūs.
