28. augustā plkst.17 Sv.Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Darja Smirnova (vijole), Jekaterina Smirnova (flauta), Gundega Dūda (ērģeles).
28. augustā plkst.17 Sv.Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Darja Smirnova (vijole), Jekaterina Smirnova (flauta), Gundega Dūda (ērģeles). Skanēs G.Fr.Hendeļa, J.S.Baha, V.Gluka, A.Vivaldi, Š.Guno un E. Grīga skaņdarbi.
Abiem koncerta solo instrumentiem ir interesanta attīstības vēsture.
Flautas (šķērsflautas) priekšteči ir dažāda veida mēlīšu stabules, svilpes. Senākais tās paraugs bija garenflauta jeb blokflauta. Agrāk flauta simbolizēja dzīvību, jo tika spēlēta ar elpu. Šis intīmais raksturs jaušams visos koka pūšaminstrumentos līdz pat šodienai. Sākotnēji flauta bijusi klejojošu mūziķu instruments. Agrāk instrumenti tapa no koka, tādēļ arī mūsdienu flautu, kas tiek izgatavota no sudraba vai no kāda metāla sakausējuma, pēc tradīcijas sauc par koka pūšaminstrumentu.
17. gadsimtā flautai parādījās pirmie vārsti un to pirmo reizi iekļāva operas orķestrī. Flautu
19. gs. trīsdesmitajos gados būtiski pārveidoja vācu komponists, Minhenes galma kapelas flautists un instrumentu meistars Bēms. Kopš tā laika šo flautu mēdz saukt par Bēma flautu.
Vijole ir viens no instrumentiem, kurā to gatavošanas māksla apvienojusies ar uzbūves vienkāršību, kā arī sakausēts toņa skaistums ar dažāda skanējuma iespējām. Flautā tiek iepūsta elpa – «gars» –, bet vijolei ir «dvēselīte» – «puļķītis», kura uzdevums ir pārnest spēles izraisītās svārstības no augšējā vijoles vākojuma uz apakšējo.
Vijole pastāvējusi jau ap 1550. gadu, tomēr grūti noteikt tās rašanās vietu. Pētnieki vairākās zemēs ir mēģinājuši pierādīt, ka vijole ir cēlusies tieši viņu zemē. 16. – 18. gs. izveidojās izcilu vijoļmeistaru skolas dažādās Eiropas zemēs, bet vispirms jau Itālijas ziemeļos. Vēsture saglabājusi tādu izcilu itāļu vijoļmeistaru vārdus kā Amati, Stradivāri, Gvarnēri. Viņu darinājumus neviens nav spējis uzlabot, kaut gan daudz pētīts lietotais koks, līme, laka.
Vijoles nelielais izmērs un izcilās skanējuma īpašības noteica tās izplatīšanos Eiropas un citās valstīs.
Koncertā Sv.Jāņa baznīcā skanēs A.Vivaldi mūzika. Komponista atstātajā mantojumā ir garīgi skaņdarbi, kantātes, operas, simfonijas, sonātes, tomēr goda vietu A.Vivaldi daiļradē ieņem viņa mīļākais žanrs – koncerts. Ar savu pacilātību, spožumu, artistiskumu tas bija ļoti piemērots gan A.Vivaldi individualitātei, gan plašai auditorijai, uz ko komponists apzināti orientējās. A.Vivaldi mūzika ir ļoti reljefa, dzīva, ekspresīva – līdz pat vizuālu asociāciju robežai.
Koncertā tiks izpildīta arī G.Fr.Hendeļa sonāte Nr.3. Vācu komponists jau 17 gadu vecumā kļuva par savas dzimtās pilsētas Halles katedrāles muzikālo vadītāju. 25 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Angliju, kur palika līdz mūža beigām, kļūdams par sava laika pazīstamāko operu komponistu. Tieši Anglijā tika sacerēti vairums skaņdarbu, kuru dēļ G.Fr.Hendeli atceras vēl šodien.
L. van Bēthovens teicis, ka no viņa mācījies, kā ar vienkāršiem līdzekļiem mūzikā panākt satriecošu efektu.
No K.V.Gluka skaņdarbiem klausītāji dzirdēs operas «Orfejs un Eiridike» «Svētīto garu deju» un «Orfeja āriju». K.V.Gluks ir vācu komponists, kurš dzīvojis un strādājis galvenokārt Itālijā un Francijā. Viņš ir populārs ar operām, kurām piemīt vienkāršs, izteiksmīgs, elēģiski skanošs raksturs. K.V.Gluks uzskatīja, ka galvenajiem skaistā principiem visos mākslas veidos ir jābūt vienkāršībai un dabiskumam.
Vijoles izpildījumā koncertā skanēs J.S.Baha un Š.Guno «Ave Maria».Š.Guno melodija ir meistarīgi pievienota J.S.Baha Prelūdijai C–dur. J.S.Baha melodija kalpo kā pavadījums. Sākotnēji Š.Guno šo darbu uzrakstījis vijolei, klavierēm ar ērģelēm un nosaucis par meditāciju, tikai vēlāk tai pievienojis lūgšanu latīņu valodā «Ave Maria».
Klausītāji varēs dzirdēt arī lirisko E.Grīga «Solveigas dziesmu». E.Grīgs ir pirmais norvēģu komponists, kurš iemantoja pasaules slavu. Kaut gan lielāko daļu E.Grīga mūzikas caurstrāvo tautas motīvi, viņš bija arī harmonijas novators, kurš sagatavoja ceļu 20. gs. mūzikas impresionistiem. Mūzika Ibsena lugai «Pērs Gints» pauž ļoti daudz komponista būtības, bet vismeistarīgāk viņš sevi parādījis mazāka mēroga darbos.
Katrs no minētajiem skaņdarbiem ir vērts, lai to dzirdētu, tāpēc ikviens klausītājs sestdien būs laipni gaidīts koncertā Sv.Jāņa baznīcā.
