Vakara vidusskolas 10. frizieru klases audzēkņi savā projektā bija nolēmuši apkopot pilsētnieku atbildes uz jautājumiem «Ko jūs zināt par vakarskolu?».
Vakara vidusskolas 10. frizieru klases audzēkņi savā projektā bija nolēmuši apkopot
pilsētnieku atbildes uz jautājumiem «Ko jūs zināt par vakarskolu?», «Ko jūs domājat par tās audzēkņiem?», «Vai vakarskola ir vajadzīga?», «Ko jūs novēlētu vakarskolai?».
Jaunieši uzrunāja garāmgājējus, iegriezās veikalos, bibliotēkā, grāmatnīcā, skolās un intervēja, un fotografēja tur sastaptos darbiniekus.
Lūk, dažas no atbildēm.
«Mūsu jaunatnei ir vajadzīga vakarskola, jo audzēkņi var strādāt un mācīties, var audzināt bērnus.»
«Labi, ka tāda vakarskola pastāv, tikai nezinu, kāda tur ir kvalitāte. Vakarskola ir vajadzīga, jo visi nevar mācīties dienas skolā.»
«Ir tādi, kuri vēlas strādāt un kuriem dienas skolai neatliek laika, tāpēc viņi iet vakarskolā.»
«Par vakarskolu kaut ko zinu, tā vajadzīga tāpēc, lai no rītiem varētu ilgāk pagulēt un vakarā mācīties.»
«Esam ģimenes cilvēki, izglītība mums ir pietiekama, tāpēc par vakarskolu mums nav, ko teikt.»
«Esmu ļoti apmierināta, ka ir vakarskola, kādreiz pati tajā mācījos.»
«Šajā vakarskolā labas maizītes cep, maziņas, bet garšīgas. Skolai varētu būt tikpat gadu, cik man. Novēlu, lai audzēkņi vairāk ievērotu vispārpieņemtās uzvedības normas.»
Daži uzskata, ka vakarskolā nevajadzētu mācīties skolēniem no 5. līdz 9. klasei, jo viņiem īstā vieta tomēr būtu dienas skolā. Vakarskola būtu nepieciešama Amatu skolas audzēkņiem, jo zināms, ka darbu ātrāk var dabūt tie, kuriem ir vidējā izglītība.
Aptauja liecināja, ka sabiedrībā zināšanas par vakara vidusskolu tomēr ir visai aptuvenas. Īpaši to var trūkt jauniešiem, kuri nonākuši izvēles priekšā – strādāt un vienlaikus turpināt izglītību vai dažādu apstākļu dēļ atmest ar roku vidējās izglītības apguvei.
Jelgavā Vakara (maiņu) vidusskola darbojas jau piecdesmit ceturto gadu. Tajā mācās 777 skolēni divās maiņās, divās plūsmās, var izvēlēties gan klātienes, gan neklātienes mācību formu. Klātienē mācās vairāk nekā pusotra simta pamatskolas audzēkņu un 43 vidusskolēni. Vairāk nekā pieci simti vidusskolēnu izmanto neklātienes mācību formu. Vajadzības gadījumā iespējamas arī mācības eksternātā.
Vidusskolā apgūstama vispārizglītojošās skolas programma, visi mācību priekšmeti, trīs svešvalodas, liela uzmanība tiek pievērsta latviešu valodai kā otrajai valodai, ko apgūstot var saņemt zināšanām atbilstošu apliecību. Izmantojot bilingvālo apmācību, pamazām, līdz 2004. gadam, tāpat kā pārējās skolas, pāriesim uz mācībām latviešu valodā.
Šogad esam mainījuši uzņemšanas noteikumus. Iestājoties pamatskolā, skolēnam obligāti jāierodas kopā ar vecākiem vai aizbildni. Ja skolēns iesniedz dokumentus pēc 4. septembra, viņš
iegūst kandidāta statusu un iztur pārbaudes laiku – vienu mēnesi – , tikai pēc tam tiek lemts par audzēkņa ieskaitīšanu skolā.
Pirms trim gadiem skolā sāka veidoties aktīva sabiedriskā dzīve, šajā laikā nostiprinājušās daudzas tradīcijas – Dzejas dienu, gadskārtu svētku atzīmēšana, nostiprinājusies sadarbība ar tradicionālo konfesiju baznīcām. Skolēnu radošās spējas tiek attīstītas jauno mediķu, jauno literātu, karjeras izvēles un latviskās dzīvesziņas pulciņos.
Visaktīvāk skolas problēmas risina, pēta un analizē skolas padome un skolēnu padome. Esam sākuši rakstīt skolas dienasgrāmatu, tiek noformēts fotoalbums. Jau tradicionāli norit projektu nedēļa, kad skolēni labiekārto mācību kabinetus, kā arī aizstāv nopietnus tematiskos darbus. Ir tapis otrais numurs literārajam žurnālam «Domiņa» ar skolēnu dzeju, prozu, zīmējumiem.
Skolā strādā psihologs, kas pēta audzēkņu personību, ģimeni, sociālo portretu. Pētījumi liecina, ka Vakara (maiņu) vidusskolā aug skolēnu vecums, pamatskolā «pāraudžu» ir 82 procenti, vidusskolā vecāki par 18 gadiem ir vairāk nekā 40 procentu skolēnu. Piektdaļa skolēnu paralēli mācībām strādā.
Par audzēkņu sekmēm liecina iestājeksāmenu rezultāti: aizvadītā gada absolventi izglītību turpina Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Latvijas Universitātē, augstskolā «Turība», Rīgas Tehniskajā universitātē.
Esam iezīmējuši arī skolas nākotnes aprises – paredzam organizēt dažādus profesionālās apmācības kursus, piedāvāt papildizglītību pieaugušajiem, mācīt analfabētus. Paredzam veidot arī 13. klasi.
Tajā zināšanas varēs papildināt jaunieši, kas skolu beiguši, taču nav iestājušies augstskolā, kā arī cilvēki, kurus no vidusskolas atestāta saņemšanas jau šķir vairāki gadi, bet kuri vēlas papildināt zināšanas, lai turpinātu mācīties augstskolā.
Uzskatām, ka vakarskola vajadzīga gan jauniešiem, kuri jau nodibinājuši ģimeni, gan pusaudžiem, kuri atskaitīti kā «neērti» bērni no dienas skolas, kur viņiem vajadzētu veltīt lielāku uzmanību. Reizēm gan šķiet, ka mūsu mācību iestādi grib pārvērst par «korekcijas» skolu, taču tas nav mūsu primārais uzdevums, un arī audzēkņi to nevēlas.Turpināsim sadarbību ar Amatu skolu, Tehnisko liceju, Mūzikas koledžu un Rīgas Komercskolu.
Aizvadītajā gadā organizējām akciju, aicinot ziedot skolai vārdnīcas un grāmatas. Paldies par atsaucību visiem ziedotājiem, bet šogad labdarību veicām paši – vācām un Jelgavas slimnīcas bērnu nodaļai dāvinājām rotaļlietas, spēles un grāmatas.
Rūpējamies par to, lai skola atgūtu agrāko izskatu – ir atjaunots celtnes vēsturiskais jumts, nomainīti logi.
Pateicamies visiem, kas mums palīdz ar padomu un līdzekļiem!
