Jelgavas rajona neklātienes vidusskolas pedagogi pulcējās savā gada konferencē, kurā plānoja skolas attīstību un noteica prioritātes šajā darbā.
Jelgavas rajona neklātienes vidusskolas pedagogi pulcējās savā gada konferencē, kurā plānoja skolas attīstību un noteica prioritātes šajā darbā.
Potenciālie neklātienes vidusskolas audzēkņi ir jaunieši bez vidējās izglītības. Cik viņu ir pagastos, analizēja Jelgavas rajona padomes bērnu tiesību aizsardzības inspektore Olga Rudaka. Trīsdesmit bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem septembrī mācības neuzsāka. Nepabeigta pamatskolas izglītība ir 65 pilngadību nesasniegušiem jauniešiem, kuri arī pašreiz nekur nemācās.
Zināšanas nepaplašina arī 128 pamatizglītību ieguvušie nepilngadīgie jaunieši. Tieši viņi varētu papildināt neklātienes vidusskolas konsultāciju punktu audzēkņu skaitu. Lai sasniegtu šo mērķi, talkā jānāk arī sociālajiem darbiniekiem.
Iemesli dienas skolas neapmeklēšanai ir visdažādākie. Pedagogu uzmanību skolēnu pašapziņas novērtēšanai un stiprināšanai pievērsa psiholoģes Ilze Āna un Guna Bērziņa. Šajā ziņā vakarskolai ir savas priekšrocības, uzskata neklātienes vidusskolas direktore Irma Sērmūksle. Nozīmīgs, viņasprāt, ir fakts, ka uz lauku konsultāciju punktiem dodas mācīties arī jaunieši no pilsētas. (Netālajā Svētes konsultāciju punktā no 75 audzēkņiem 45 ir pilsētnieki.) Skolēnu aptauja liecina, ka augstu tiek vērtēta cieņa pret audzēkni, viņš netiek noniecināts, nosodīts, tieši otrādi, pret viņu izturas īpaši, ko pagrūti ir panākt lielas skolas kolektīvā. Vakarskolēnu negarās dzīves biogrāfijas bieži ir visai sarežģītas un netradicionālas, tāpēc viņi ir pateicīgi skolotājiem par veltīto uzmanību un sniegtajām zināšanām.
Skolēnu zināšanas vērtē centralizētajos eksāmenos, pagājušajā gadā tādi bija matemātikā un svešvalodā. Priekšstats par vakarskolā viegli saņemamām atzīmēm pieder pagātnei. Direktore ir gandarīta, ka pagājušajā gadā rajona vidusskolu abiturientu vidū augstāko vērtējumu angļu valodas eksāmenā ieguva tieši vakarskolēns – Ivars Ozols no Svētes konsultāciju punkta.
Praktisko nodarbību skolas attīstības plānošanā vadīja Lija Vērzemniece, kas Sorosa fonda projekta «Efektīva skola» divgadīgu kursu beigusi ar trenera kvalifikāciju. Viņas vadībā vakarskolas pedagogi veica savdabīgu auditu, uzrādot pozitīvās un negatīvās tendences pēdējo divu gadu laikā. L.Vērzemniece vērtēja:
– Nosaucām lietas īstajos vārdos, guvām atziņu, ka skola ir pārmaiņu centrs. Mūsu secinājums ir – neklātienes vidusskola atgūst savas pozīcijas!
