Mājražotājai Olgai Jakštai līdz pat Jaunajam gadam darāmā pilnas rokas.
«Viss sākās ar lellēm. Biju bez darba, gribējās realizēt savu radošo potenciālu, un sāku izgatavot plastikas lelles. Bet ar tām ātri naudu nenopelnīsi. Paziņa ieteicās – tev patīk cept un lipināt, kāpēc to visu neapvienot,» stāsta dobelniece mājražotāja Olga Jakšta, kuras prjaņikus un tortes kā garšas, tā mākslinieciskā noformējuma dēļ slavē daudzviet Latvijā.
Kūka pa visu ledusskapi
Kūku un cepumu cepšana Olgai no vaļasprieka ir pāraugusi pamatdarbā. Pirms divarpus gadiem nāca pirmie prjaņiku pasūtījumi, bet pirmā pasūtījuma torte – zirgs – tapa Jaungada svinībām. Olga stāsta, ka ar mastiku pārklātas tortes pagatavošanai nepieciešamas divas trīs dienas, sevišķi, ja pasūtījumā ietilpst arī sarežģīts dekorējums. Katra figūriņa un puķīte prasa papildu laiku. Par pieciem kilogramiem lielākas tortes Olga neuzņemas – mājas apstākļos tās pagatavot ir sarežģīti. Reiz tikusi pasūtīta septiņu kilogramu torte, un tā tad arī aizņēmusi visu ledusskapi. Turklāt vienlaikus izpildīt vairākus pasūtījumus fiziski nav iespējams – vienā ledusskapī ir tik vietas, cik ir.
Pamatā krāsainās mastikas tortes top bērniem uz četru piecu gadu dzimšanas dienas svinībām. Taču Olga ir cepusi torti arī jubilāriem, kam paliek 30, 35 vai pat 70 gadi. Kāzu tortes viņa negatavo – pirmkārt, izmēra dēļ, otrkārt, mastikas tortes kāzām nepiestāv. Savukārt dekorētas tās tiek ar baltās šokolādes figūriņām, kas izstrādātas tik filigrāni, ka precīzi attēlo, piemēram, multiplikācijas filmu varoņus, kā Elzu no «Ledus sirds» vai ponijus (uz prjaņikiem tikpat reālistiski atdzīvojas «Suņu patruļas» varoņi). Un tad nav pārsteigums, ja bērni teju vai līdz asarām metas cīņā par to, kuram tiks tā laime notiesāt iemīļoto varoni. Par to vecākiem ir jāpadomā iepriekš. Tāpēc arī bērnudārzi, pasūtot mazajiem dāvanā prjaņikus, vienmēr lūdz, lai tie būtu visiem vienādi.
Skatās multiplikācijas filmas
Lai gan finansiāli izdevīgāk par tortēm ir cept prjaņikus, jo to pagatavošana ir ātrāka un tie arī ilgāk uzglabājas, Olgai sirdij tuvākas tortes. Viņa ar lielām sirdssāpēm cep tādu pašu torti, kas reiz jau pagatavota. Kūkās ir lielākas iespējas realizēt jaunas idejas. Ja nāk pasūtījums, kur jāgatavo torte pēc multiplikācijas filmas, Olga tās visas arī noskatās. «Man patīk multfilmas,» saka kūku meistare. Lai gan pašas bērni jau lieli, Olga vienmēr zina, kādas multiplikācijas filmas šobrīd ir aktuālas, jo to varoņi tiek iedzīvināti prjaņikos. Viņas kārumi lielākoties aizceļo pie pasūtītājiem uz Rīgu, Jūrmalu un Tukumu.
Olgas tortes top pēc divu veidu pašas radītām receptēm. Pirmā ir medus torte, kuru viņa gatavo ar sarežģītu siera krēmu. Šāda torte garšo izteiktiem saldummīļiem. Otru vairāk novērtēs tie, kam saldumi tik ļoti neiet pie sirds. Lai gan šajā tiek izmantots šokolādes krēms, tā nav tik salda. «Cepu tikai to, kas man pašai garšo,» teic Olga un bilst, ka viņai vienlīdz mīļi abi varianti.
Cepa jau bērnībā
Talliniete Olga, kas pēc studijām toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā apprecējās ar vietējo puisi un palika uz dzīvi Latvijā, ir automātisko elektrosakaru inženiere, ieguvusi arī izglītību psiholoģijā un astropsiholoģijā, ir diplomēta astroloģe ar daudzu gadu pieredzi. Cept kūkas Olgai paticis jau bērnībā, un visu viņa apguvusi pašmācības ceļā. «Bērnībā bija tā – man gribējās cept, bet mammai bija jāpadara savi darbi, un viņa teica: sameklē recepti, tūlīt nākšu. Atradu recepti, un mamma lika sagatavot produktus. Rezultātā viņa atnāca tikai tad, kad jau visu biju izņēmusi no krāsns,» savus pirmos soļus saldumu gatavošanā ar smaidu atminas Olga. Sirds gan velk atpakaļ uz dzimto pusi, un, ja vien būtu iespēja, viņa atgrieztos kaut šodien.
Savas konditorejas Olgai gan nekārojas, jo tad viņai neatliktu laika citām interesēm. «Gribēju, lai cepšana ir mans hobijs, bet sanāca darbs. Un, kad tas kļūst par darbu, rodas spriedze. Gribas, lai viss nāk no sirds,» teic cepēja, kurai ļoti patīk arī mācīties, lasīt, viņa ir arī aizrāvusies ar šamanismu.
Gulēs janvārī
Pamatā Olga visu paveic pati, taču vīrs palīdz pagatavot mīklu, iepakot prjaņikus. «Ziemā nekam citam man laika vispār nav – cauru diennakti sēžu un zīmēju. Decembrī miegam naktī sanāk atvēlēt trīs četras stundas, jo visu laiku ir pasūtījumi. Janvārī gan es gulēšu!» nosmej Olga, sakot, ka pēc svētkiem iestājas mierīgāks periods. Pilnīgi bez darba viņa nespēj nosēdēt. Kad vasarā tiek paņemts atvaļinājums, drīz vien kļūst garlaicīgi: «Tā vien gribas kādu tortīti izcept, kādu iepriecināt!»
Paralēli kūkām un cepumiem Olga darina arī lelles – gan no plastikas, gan dzijas. «Kad biju maza meitene, šuvu mīkstās rotaļlietas, izgatavoju lelles. Tallinā pat bija vairākas manu rotaļlietu izstādes. Kad neko nedaru, man ir garlaicīgi, rokas pašas prasa darbu. Tagad gatavoju suvenīrus – manējie ir bērnišķīgi, labsirdīgi. Es pati esmu labsirdīga,» teic Olga, kura pēc vienas izstādes savas lelles tā arī vairs atpakaļ nedabūja. Tuvojoties jaunajam – Gaiļa – gadam, top interesanti putni, ko, piemēram, piekārt pie automašīnas spoguļa. Un darba daudz – ne tikai jāsarūpē prece iknedēļas Kalnciema ielas tirdziņam Rīgā, bet arī dāvanas mīļajiem.
