Kurš jelgavnieks, sagaidot viesus no citām pilsētām un valstīm, nav dzirdējis jautājumu par skaisto pili, kas nostāk no braucamās daļas stāv Rīgas ielā? Taču atbildēt viņš, visticamāk, var vien to, ka tā ir Valdekas pils, kas jau labu laiku stāv tukša.
Kurš jelgavnieks, sagaidot viesus no citām pilsētām un valstīm, nav dzirdējis jautājumu par skaisto pili, kas nostāk no braucamās daļas stāv Rīgas ielā? Taču atbildēt viņš, visticamāk, var vien to, ka tā ir Valdekas pils, kas jau labu laiku stāv tukša.
Izrādās, neinformētība par pili nebūt nav Jelgavas iedzīvotāju neieinteresētība pilsētas arhitektūrā, bet gan vēsturiskās izpētes trūkums.
Lauksaimniecības universitātes muzeja vadītāja Ginta Linīte stāsta, ka pils vēsture tikpat kā nemaz nav pētīta un arī par tiem dažiem faktiem, kas reizumis tiek pieminēti, neviens nevar būt īsti pārliecināts.
Grāmatās un arī muzejā vienīgā informācija, kas atrodama par Valdekas pili, ir vien tas, ka šī romāņu gotiskā stila ēka bijusi barona fon Rekes medību pils un tai ir oriģinālas telpiskas formas un konstrukcijas. 1890. gadā pils pārbūvēta arhitekta Ādolfa Vinberga vadībā un ieguvusi pārliecinošas Tjūdoru (neogotikas) stila iezīmes. Agrāk vēsturiskā celtne izmantota gan kā treniņu zāle, gan kā mācību telpas studentiem, kalpojusi arī lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas «Jelgava» vajadzībām. G.Linīte stāsta, ka sešdesmito gadu beigās Valdekas pilī bijis bērnudārzs, kuru arī viņa pati savulaik apmeklējusi. Kādu laiku tur atradusies ēdnīca. Pils pieder Lauksaimniecības universitātei, un vēl pirms pāris gadiem tika daudz runāts par Norvēģijas un Latvijas kopprojektu. Proti, Valdekā plānoja veidot Lauku attīstības studiju un pētījumu centru.
LLU direktors Andrejs Garančs informē, ka šis projekts diemžēl apstājies nepietiekamā finansējuma dēļ. «Cik vien iespējams, pils tiek uzturēta kārtībā, un domājam, ko darīt nākotnē. Diemžēl konkrētu plānu pagaidām vēl nav, jo visam taču vajag naudu,» atzīst A.Garančs.
Savukārt Jelgavas pilsētas valsts kultūras pieminekļu inspektore Gunta Skulte «Ziņām» apliecina: «Ja vien ēkai ir jumts, un tas Valdekas pilij ir kārtībā, nekas slikts ar to tāpēc vien, ka ēka stāv tukša, nenotiks. Protams, ir labāk, ja pilī tiek uzturēta vienmērīga temperatūra, bet arī šis nav sliktākais variants, jo Latvijā pagaidām daudz piļu un muižu ir daudz sliktākā stāvoklī.»
Lai pili padarītu, piemēram, tūristiem interesantu, būtu nepieciešams iegūt vairāk informācijas par to, G.Linīte piebilst. «Diemžēl, lai to izdarītu, jāveic apjomīgs pētnieciskais darbs, kas būtu ļoti sarežģīti, jo ēka laika gaitā ir pamatīgi pārbūvēta. Turklāt arhitektonisko izpēti var veikt tikai firmas, kurām šādiem darbiem ir speciāla licence. Izpēte, protams, ir ļoti dārga,» teic G.Linīte.