“Valdībai gada laikā radusies lielāka izpratne par lauksaimniecību, tās problēmām, tāpēc nākotnē varam sagaidīt precīzāku, pārdomātāku un operatīvāku rīcību, nekā tā bijusi līdz šim,” cer LOSP priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
“Valdībai gada laikā radusies lielāka izpratne par lauksaimniecību, tās problēmām, tāpēc nākotnē varam sagaidīt precīzāku, pārdomātāku un operatīvāku rīcību, nekā tā bijusi līdz šim,” cer Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
Jau aizritējis vairāk nekā gads, kopš Latvijā sākušies jaunie laiki. Tajos padarīto ņēmušies izvētīt dažādu rangu biznesmeņi un uzņēmēji, tostarp arī lauksaimnieki. Viņiem visvairāk interesē Eināra Repšes valdības padarītais tieši viņiem svarīgākās nozares sektoros.
Pārciestas krīzes, rezultātā – neskaidrība
LOSP dalīborganizāciju pārstāvji atšķirīgi vērtē valdības pirmajā darba gadā veiktos pasākumus lauksaimniecības sektorā. Zemniekiem nav zudušas bažas, ka valdība ir darbojusies, balstoties vairāk uz jautājumiem nekā uz atbildēm. “Valdība ir mācījusies lēni un diemžēl par kļūdām maksājusi dārgi,” uzskata Latvijas Lauku atbalsta asociācijas stratēģiskās padomes priekšsēdētājs Andris Actiņš.
Jāņem vērā, ka jaunie laiki sākās ar vairākām krīzēm, tādēļ pirmais gads bijis smags visās nozarēs. Vispirms pavasarī ar nozīmīgām problēmām saskārās piena, liellopu, cūkas gaļas un cukura nozare, savukārt augusta beigās lietavās smagi cieta laukaugu sektors, īpaši zemnieku saimniecības Vidzemē un Latgalē. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks par pozitīvo valdības darbā atzīst tās centienus finansiāli palīdzēt dabas stihijā cietušajām saimniecībām. Ar novēlošanos pavasarī no valsts subsīdijām aizņemtā nauda ir atdota, un lietavās postītajām saimniecībām zaudējumu daļēja kompensācija notiek. Turpretī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja uzskata, ka valdības darbs nav vērtējams pozitīvi: “Pagājis gads, un vēl joprojām nav skaidrības par valdības politiku. Sacīts ir viens, bet darbi ir bijuši pilnīgi pretēji. Rezultāts ir milzu neskaidrība. Taču zemnieks nevar sēklai sacīt: “Tu pagaidi, līdz valdība izlems, tad es tevi vai nu sēšu, vai lopiņam atdošu!” Zemniekam govs jāslauc, kad tesmenis pierietējis, un sivēni “jāķer”, kad pienācis laiks cūkai tos laist pasaulē. Un šos dabas procesus nevar saskaņot ar valdību, gluži otrādi – valdībai ir tiem jāpieskaņojas un jārīkojas tā, lai palīdzētu, nevis traucētu tiem notikt.
Saglabājusies kontrabanda
Gada laikā saasinājusies konkurence vietējā tirgū, gan ar legāliem, gan nelegāliem paņēmieniem tirgū ienākot kaimiņvalstu ražotājiem. LOSP uzskata, ka valdībai darbs gāja kā pa celmiem, tomēr, skatoties valsts mērogā, lietas ir attīstījušās uz labo pusi. Taču lauksaimniekiem situācija nav uzlabojusies nedz kopumā, nedz atsevišķos sektoros, piemēram, liellopu gaļas audzētājiem cenas ir tikai samazinājušās. Situācija liecina, ka, par spīti valdības izvirzītajām prioritātēm, saglabājies augsts kontrabandas līmenis.
Zemnieki nopietni gatavojas nākamā gada pavasarī gaidāmajai iestājai ES. Taču trūkst skaidrības, kas tad īsti notiks, un to jau pirmā darba gada laikā vajadzēja izskaidrot, uzsver LOSP sekretariāta vadītāja Rita Sīle. Ražotājiem nav radusies pārliecība, ka nākamajā gadā valsts budžeta līdzekļu ES pasākumu līdzfinansēšanai būs pietiekami, ka tie iznāks priekšfinansēšanai un nākamā gada valsts subsīdijām. Trūkst arī atbalsta saņemšanas kritēriju, tādējādi saimniecībās nav zināms, kam gatavoties. Lauku ļaudis māc bažas, ka pārāk lēni strādāts pie Vienotā programmdokumenta, Lauku attīstības plāna, ES tirgus regulācijas mehānismu izstrādes un lauksaimniecības normatīvo aktu sakārtošanas. Lauksaimnieki uzskata, ka intensīvākais darbs valdību sagaida tās otrajā gadā, lai Latvijas ražotājiem tiktu sagādāti atbilstoši apstākļi ES sniegto iespēju izmantošanai.
Tukšie solījumi uztrauc Jelgavas zemniekus
Arī mūsu rajona laucinieki valdības pirmo darba gadu lauksaimniecības sektorā vērtē dažādi. Zaļenieku pagasta Vilciņu saimnieks Arnis Burmistris domā, ka valdība vismaz daļēji ir darījusi, ko varējusi, un līdzekļus taupījusi. Taču, viņaprāt, lielākā problēma bijusi tā, ka augstākās amatpersonas runā vienu, bet beigās tā vairs neiznāk: kā saka, solīts makā nekrīt. Piemēram, augusta beigās, kad pasludināja krīzes situāciju augkopībā, valdība reaģēja ātri, rīkojās operatīvi, īpaši intensīvi strādāja Zemkopības ministrija. Taču atkal uzradās tukšie solījumi par līdzekļu apmēru, ko izmaksās kompensācijās lietavās cietušajiem zemniekiem. Solīja taču vairāk naudas, nekā patiesībā piešķīra!
Arī Arnis Burmistris apliecina, ka zemniekus uztrauc valsts līdzfinansējums, kas vajadzīgs, lai nākamgad varētu izmantot ES līdzekļus. Tam nepieciešami apmēram 60 miljoni latu, bet valdība iedalījusi tikai pusi.
Kāds Vircavas pagasta zemnieks, kas negribēja publicēt savu vārdu, teic, ka valdība maz strādājusi lauksaimnieku labā. Nav jūtama uzlabojuma. “ES cūkkopībai (kas ir šā zemnieka specializācija – D.L.) neko daudz neparedz, taču arī mūsu pašu valdība šai lauksaimniecības nozarei nav pievērsusi pietiekamu uzmanību. Vēlēšanās balsoju par Tautas partiju, bet, šķiet, ka tā nemaz netiek pie teikšanas, un tas manī izraisa sašutumu. Domāju, ja nomainītu premjerministru, varbūt situācija uzlabotos.
