Kā jau tas bija gaidāms, šī nedēļa aizritēja trauksmainās atskaņās par Maskavas teātra centra ieņemšanas operāciju, taču sprieguma ziņā ne mazāk interesanti notikumi savērpušies arī pār Latvijas politisko skatuvi.
Kā jau tas bija gaidāms, šī nedēļa aizritēja trauksmainās atskaņās par Maskavas teātra centra ieņemšanas operāciju, taču sprieguma ziņā ne mazāk interesanti notikumi savērpušies arī pār Latvijas politisko skatuvi. Proti, arvien apšaubāmākas izskatās «jauno laiku» nesēja Eināra Repšes iespējas izveidot valdību. Un šoreiz runa pat nav par četru partiju veidotās koalīcijas valdības stabilitāti, tā ir par principālu iespēju to izveidot.
Kā jau ne viens vien politiskais analītiķis bija uzsvēris, par vājāko ķēdes posmu šajā potenciālajā koalīcijā izrādījās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Šīs partijas vadība, lasiet Aivars Lembergs, uzstāj, ka ekonomikas ministra krēslu nedrīkst ieņemt Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvis (Ainārs Šlesers). Savukārt tā ir šīs partijas principāla prasība, kas praktiski vienbalsīgi tika apstiprināta partijas valdes sēdē. Formāli savu nostāju ZZS pamato ar to, ka LPP ir izteikusi neuzticību ZZS un bez Ekonomikas ministrijas atbalsta valdības darbā nebūšot iespējams īstenot virkni svarīgu projektu tajās nozarēs, kuras provizoriski nodotas ZZS kompetencē (Zemkopības, Vides un Labklājības ministrija). No tā atliek tikai secināt, ka Repšes iecerētais plāns B attiecībā uz ministru portfeļu rotāciju starp iespējamām koalīcijas partijām ir izgāzies un nepilnu nedēļu līdz brīdim (5. novembris), kad Valsts prezidentei jānosauc jaunās valdības veidotājs, sarunas ir nonākušas strupceļā.
Trešdien, kaut gan Latvijas puse lūdza atlikt lēmuma izskatīšanu, Apelācijas tiesa Stokholmā pieņēmusi lēmumu, ka Starptautiskās arbitrāžas tiesas spriedums ir spēkā un Latvijai jāmaksā Zviedrijas firmai «SwemBalt» gan kompensācija par sagriezto kuģi, gan tiesas izdevumi. Tomēr arī šis lēmums vēl ir pārsūdzams, ko Latvijas puse jau izdarījusi. Arī tieslietu ministre Ingrīda Labucka uzsvērusi, ka šis Apelācijas tiesas lēmums nemaina lietas būtību, kamēr Latvijas prasība nav izskatīta Kopenhāgenas komerctiesā (12. novembrī). Ja Kopenhāgenas tiesa atzīs Stokholmas apelācijas tiesas lēmumu, Latvijai kā kompensācija par sagriezto kuģi būs jāmaksā vairāk nekā trīs miljoni ASV dolāru.
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko dokumentu likumu, kas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta statusu. Likums stāsies spēkā ar 2004. gada 1. janvāri. Tas ir kārtējais solis ceļā uz e-pārvaldi, kas nākotnē varētu ievērojami paātrināt dokumentu apriti un birokrātismu. Eksperti uzskata, ka likums pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, kā arī cels valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā starp valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām.
Pasaulē pēc teroristu uzbrukuma Maskavas teātra ēkai uzsākta plaša diskusija par Čečenijas jautājumu, kamēr Krievijas militāristi jau sākuši plašas tīrīšanas operācijas kā Maskavā un citos Krievijas reģionos, tā arī pašā Čečenijā. Būtībā šīs tīrīšanas operācijas nav nekas cits kā genocīds pret čečenu tautu, tādēļ būtu ievērojami jāpastiprina starptautiskais spiediens uz Krieviju, jo tā nav un nevar būt, ka visi čečeni ir teroristi un noziedznieki. Diemžēl jāatzīst, ka modernās rietumu sabiedrības diktētie noteikumi nedod īpaši plašas iespējas cīnīties par pašnoteikšanos tādām islama kultūrai piederīgām tautām kā čečeni un palestīnieši. Nav arī šaubu par to, ka terorisms ir veids, kā piesaistīt visas pasaules uzmanību noteiktām problēmām. Proti, tas ir galējās rīcības solis, kad izsmeltas visas nevardarbīgās pretošanās iespējas. Katrā ziņā liela daļa atbildības par notikumiem Čečenijā būtu jāuzņemas arī starptautiskajai sabiedrībai, kas negrib atzīt, ka genocīds pret čečenu tautu nebūt nav karš pret starptautisko terorismu.
Izraēlā demisionējusi labējās partijas «Likud» līdera Ariela Šarona vadītā valdība. Tā izjukusi pēc aizsardzības ministra Benjamina Beneliezera iesniegtā demisijas raksta pēc tam, kad viņa vadītā Darba partija nav varējusi vienoties ar premjera vadīto partiju par iespējam piešķirt finansējumu ebreju apmetņu celtniecībai palestīniešu teritorijās Jordānas upes rietumkrastā. Pēc Darba partijas domām, šāda politika izraisītu jaunus naida uzplūdus un teroraktus, kas jau tāpat ir kļuvuši par ikdienu. A.Šarona vadītā «nacionālās vienotības» valdība tika izveidota pagājušā gada sākumā, un tās galvenais mērķis bija veiksmīgi vadīt valsti palestīniešu sacelšanās apstākļos.
Krievijas valdība nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi astoņus miljonus eiro kontroles un caurlaides punktu būvei uz Kaļiņingradas apgabala robežas ar Poliju un Lietuvu, kā arī trīs miljonus eiro biznesa attīstībai minētajā reģionā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tādēļ, ka Kaļiņingrada jau pavisam drīzā nākotnē (provizoriski jau 2004. gadā) varētu kļūt par autonomu teritoriju vienotā ES, kad tai pievienosies Polija un Lietuva. Arī turpmāk ES plāno atbalstīt Kaļiņingradas apgabalu, jo ES dalībvalstis ir vitāli ieinteresētas veicināt pēc iespējas straujāku reģiona attīstību, lai novērstu potenciālos draudus, kādi varētu rasties, ja šis reģions netiks integrēts Eiropā. Šāda ES politika atbilst arī Krievijas stratēģiskajām un ekonomiskajām interesēm, jo Kaļiņingradas apgabals ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir perspektīva ekonomiskā zona.
