«Lieliskāku Valentīndienas pāri nemaz nevar iedomāties, jo, vien paskatoties uz viņiem, var sajust to lielo mīlestību, kas staro no jauniešiem,» tā par Ilzi (24) un Māri (25) Feldmaņiem mums raksta kāda tuva viņu draudzene.
“Lieliskāku Valentīndienas pāri nemaz nevar iedomāties, jo, vien paskatoties uz viņiem, var sajust to lielo mīlestību, kas staro no jauniešiem,” tā par Ilzi (24) un Māri (25) Feldmaņiem mums raksta kāda tuva viņu draudzene. Tiekoties ar meiteni un puisi, kļūst skaidrs, ka viņa nekļūdīgi saskatījusi abu attiecībās īstas mīlas dzirksti.
Amora bulta Ilzes un Māra sirsniņām trāpīja tieši pirms sešiem gadiem. Savu kopā būšanas jubileju jaunieši svinēs 18. februārī. Atverot vēstures grāmatā to dienu 1999. gadā, pāris smaida. Māris piezvanīja Ilzei un vēlāk apciemoja meiteni viņas mājās Dobelē. Tā bija pirmā reize, kad abi viens otru lūkoja vaigā, lai gan pirms tam pārsteidzošo uzskatu saderību bija atklājuši trīs mēnešos, “sačatojoties” internetā. Mārim pat bijis nedaudz bail, ka abu domas un arī vārdi bijuši tik saderīgi un dvēseles – radniecīgas.
“Pirmā tikšanās bija interesanta, jo Māris ieradās kopā ar draugu, kam tāds pats vārds. Uztraukumā pat īsti nezināju, kurš ir īstais Māris! Taču pamazām runājoties pamanīju, ka viens no puišiem ir klusāks un vēro mani,” atminas Ilze. Uz jautājumu, kālab ņēmis līdzi draugu, Māris optimistiski atbild: “Lai jautrāk!” Jau pirmajā tikšanās reizē Ilzei izdevās aizņemt tik lielu daļu Māra domu, ka tās pašas dienas vakarā atskanēja otrs puiša zvans. Šoreiz tas bija aicinājums uz pirmo randiņu – kopīgām vakariņām bārā “Meka”. Kopš tās dienas bāram bijusi liela nozīme abu kopdzīvē. Kādu laiku Ilze tur pat strādāja. Pāris “Mekā” iegriezies arī savā kāzu dienā. Māra bildinājums Ilzei bija pēkšņs, taču ļoti mīļš un patīkams pārsteigums. “Tas notika no rīta gultā. Tikko pamodāmies, un Māris pagriezās un bildināja. Protams, es piekritu!” Kaut gan vienreiz Māris ieminējies, ka savu īsto un vienīgo sievieti, sirds mudināts, bildinājis jau pirms tam, taču tas noticis tik klusi, ka Ilze īpašos vārdus nav sadzirdējusi.
Ilze un Māris gredzenus mija pērnā gada augustā. Medusmēneša ceļojumā viņi neaizbrauca, toties kāzas dzēra veselas trīs dienas pašu izvēlētā skaistā vietā Ventspils rajonā 80 aicināto viesu lokā. Braucienu viņi atlika uz vēlāku laiku, taču pārsteigumiem bagātā dzīve ieviesa korekcijas. Pavisam negaidīti Feldmaņu ģimenē pieteicās bērniņš. Ilzei gan te piebilstams, ka tas noticis abu kopdzīves visskaistākajā, vislaimīgākajā un mīlestības pārpilnā laikā. Ilze un Māris ļoti gaida dēliņa nākšanu pasaulē, kas, pēc mediķu aplēsēm, paredzēta 6. maijā. Mazais jau mammas puncī nokristīts par Anriju. Šo vārdu izraudzījās Ilze, bet Māra izvēlētais vārds tiktu meitai. Pāris teic, ka bijis vienalga, būs puisītis vai meitenīte, galvenais, lai bērniņš ir vesels. Māris apsver iespēju piedalīties ģimenes dzemdībās.
Nu abi ģimenes ligzdiņu savijuši Jelgavā. Māris gan braukā uz darbu Rīgā, savukārt Ilze pa to laiku cītīgi apmeklē autovadītāju kursus. Tiesības viņai noteikti noderēs, taču pagaidām meitene droši var paļauties uz vīra braukšanas meistarību. Māra vaļasprieks ir autorallijs. Viņš ir stūrmanis.
Mūsu Valentīndienas pāris mīlestības svētkus noteikti svinēs, atkal un atkal apliecinot savas jūtas vienam pret otru. Tiesa, kā saka Ilze, to jau var darīt katru dienu, taču Valentīndiena ir īpaša. Abi gatavos vakariņas, kas ir viens no kopīgiem hobijiem.
Ar mīļumu jaunieši neskopojas. Viņi arī ikdienā visneparastākajās situācijās atgādina viens otram, ko jūt. Tas tikai stiprina attiecības. Dažkārt, kad kādā brīdī Ilzei Māri neizdodas sastapt mājās, viņa neaizmirst savai otrai pusītei atstāt buču uz mazas līmējamās papīra lapiņas.
