Nesen ciemojoties Itālijā, pavadīju neaizmirstamas dienas, svinot dažādus ar Ziemassvētkiem un gadu miju saistītus svētkus.
Nesen ciemojoties Itālijā, pavadīju neaizmirstamas dienas, svinot dažādus ar Ziemassvētkiem un gadu miju saistītus svētkus. Vieni no interesantākajiem itāliešiem raksturīgajiem svētkiem risinās 6. janvārī. Tā ir Epifānijas diena. Mazā labā raganiņa pa nakti bērniem zeķēs saliek saldumus vai ogles – atbilstoši tam, vai bērns labi vai slikti uzvedies. Savukārt vecāki dodas uz masku ballēm tuvākajā pilsētā vai ciemā. Tā kā man, latvietim parastajam, šie svētki bija gana nesaprotami, uzdevu daudz jautājumu, kas un kur notiks. Itālieši bija izbrīnīti, ka kaut ko tādu varu nezināt, un sekoja jautājumu virkne par to, kādi ir latviešu tradicionālie svētki. Pirmos, bez šaubām, minēju Jāņus, tad mēģināju atcerēties kaut ko par veļiem, Mārtiņiem un Jurģiem. Sasodīts! Laikam jau reliģijas un internacionālo svētku svinēšanas iespaidā manas spējas atcerēties bērnībā mācīto mazinājušās līdz minimumam.
Vieni no jaukākajiem un mīļākajiem svētkiem, kas arī latviešiem tagad jāsagaida, ir Valentīna diena. Sirsnīguma un mīlestības pilni svētki, kuru svinēšana šogad man saistās ar sidra reklāmas kampaņas apsveikumu kartītēm un sirsniņu pārpildītiem skatlogiem, reklāmām un citiem komercijas veicinātājiem. Starp citu, par sidra reklāmas kampaņu runājot, – nez kāda varētu būt meitenes reakcija, ja puisis viņai uzdāvina alkoholiska dzēriena akcijā iegūtu “nieciņu”?
Domājot par Valentīna dienas svētku komerciālo raksturu, jāteic, ka tie ir tieši laikā – naudas maciņi atkal piepildījušies pēc lielajiem tēriņiem pasaules komerciālākajos svētkos (lasi – Ziemassvētkos) un nu ir gatavi būt tukšojami atkal dažādiem mīlestības izrādīšanas niekiem. Tikai nez kādēļ šķiet, ka ne jau reizi gadā pirktajos nieciņos ir būtība. Pilnīgi jāpiekrīt Valentīna dienas noliedzējiem – mīlēt un pievērst uzmanību otrajai pusītei vajag nevis reizi gadā, bet gan visa gada garumā.
Kāds draugs, izteikts vecpuiša paraugs, reiz izteicās: “Man ir pilnīgi vienalga, vai tie svētki nāk no “amīšiem”, vai tiem ir komercijas piesitiens vai arī tā ir brīnišķīga romantika. Man tas ir vēl viens iemesls grūstiņam.” Man arī, tāpēc iešu labāk ar večiem un “uzraušu” kādu zolītes partiju pie alus kausiņa, kā jau tas darbadienas vakaram būtu ierasts. Būs gan tuvība, gan mīlestība. Bet meitenei puķi nopirku vakar – saulīte tik smuki spīdēja, ka gribējās ko jauku izdarīt, mājup dodoties.
