Pateicoties Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes angļu valodas katedras vadībai, man jau otro reizi bija iespēja apmeklēt vasaras skolu valodniecībā (Generative Grammar) Čehijas pilsētā Olomoucā.
Pateicoties Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes angļu valodas katedras vadībai, man jau otro reizi bija iespēja apmeklēt vasaras skolu valodniecībā (Generative Grammar) Čehijas pilsētā Olomoucā. Negribu plaši stāstīt par lekcijām, kuras vairāk var interesēt valodniekus. Tomēr ir vērts pieminēt, ka, apmeklējot šīs lekcijas, es ieguvu lielāku priekšstatu par valodu kā zinātnes un izpētes objektu. Šī joma ir tikpat svarīga kā citas nozares sabiedriskajā dzīvē, jo nav taču jābūt speciālistiem, lai saprastu, ka valoda ir tā garīgā spēja (mental faculty), kas atšķir cilvēku no dzīvnieka. No tā vien var secināt, ka, iepazīstot un iedziļinoties valodas būtībā, mums paveras plašāka iespēja izzināt cilvēka dabu no šā redzes viedokļa.
Vasaras skolā iepazinos ar cilvēkiem no dažādām pasaules malām. Tur ieguvu domubiedrus un draugus no Spānijas, Francijas, ASV, Vācijas, Turcijas un citām zemēm. Ar šiem jauniešiem pavadītais laiks man palīdzēja saskatīt to būtisko kontrastu starp cilvēkiem no Rietumeiropas un bijušajām socvalstīm. Atklātība, brīvības izjūta un atraisītība ir viņu mentalitātes pamatā.
Čehijai, par spīti nomācošajai un trulajai padomju ideoloģijas ietekmei, ir izdevies saglabāt savu identitāti, kultūru un tradīcijas. Ļaudis mani pārsteidza ar savu atsaucību un laipnību. Gribu minēt mazu piemēru no ikdienas dzīves: kad tu pilsētā šķērso ielu, vari būt pilnīgi drošs, ka autovadītājs gājējam dos priekšroku. Jelgavā, tā šķērsojot ielu, gājējs jau sen vadītu laiku eņģeļu sabiedrībā. Varbūt tas ir sīkums, bet no tiem jau rodas tās lielās problēmas.
Dzīve vienā no Eiropas pērlēm – Prāgā – ir daudz trokšņaināka un raibāka nekā valsts mazpilsētās. Galvaspilsēta ir tūristu piesātināta, tajā valda pilnīgs kosmopolītisma gars. Visapkārt var dzirdēt itāļu, franču, angļu, vācu, krievu un daudzas citas valodas, to starpā arī latviešu, kaut gan ar letiņiem saruna nerisinājās tik dzīvi un atraisīti kā, piemēram, ar spāņiem, itāļiem vai čehiem. Prāgā visi cilvēki ir kā liela ģimene. Kad esi Prāgā un gribi izjust tās garšu, ir jāaizmirst visi kompleksi, piemēram, ko par mani domās, kā es izskatos, kā labāk izteikties un uzvesties, lai izliktos gudrāks. Šie aizspriedumi, kurus mēs visā pilnībā esam apguvuši sociālisma laikā, ir nepieņemami šai pilsētai. Šeit cilvēks bez mēra var smelties no pilsētas bezrūpīgās dzīves avota. Ja esi noguris no skaistuma, ko rada Prāgas cietokšņi, pilis un katedrāles, vari mierīgi turpat ietves malā apgulties, palikt pagalvī mugursomu un vērot skaidrās debesis, kuras pat varenie gotiskie torņi nevar aizsniegt. Ja tevi sāk nomākt cilvēku drūzma – šarlatāni, muzikanti, klaidoņi un tūristi, droši vari iemukt kādā senlaicīgā krodziņā un patērzēt ar svešinieku, kas reti kad tevi atraidīs. Uz ielas var sastapt arī nopietnos dominikāņu mūkus. Vispār Čehija ir tipiska katoļu zeme.
Kaut arī Prāgas baznīcās vairāk var sastapt tūristus un ceļotājus nekā vietējos iedzīvotājus, garīgās vērtības šai tautai nav svešas. Iespējams, tas ir galvenais iemesls, kas palīdz šiem cilvēkiem saglabāt iekšējo stāju, patiesu smaidu un optimisma garu, ko pat nesenie plūdi Morāvijā nav spējuši nomākt.
Ceļojuma laikā esmu guvis daudz iespaidu un priekšstatu par dažām tautībām un valodām. Līdz ar to manī radusies pārliecība, ka ceļošana, tāpat kā dziļa satura grāmatas un mūzika, pilnveido cilvēku.
Lielu gandarījumu man sniedza tas, ka daži Rietumeiropas jaunieši patiesi interesējās par baltu tautu valodām un literatūru. Un tas arī nav brīnums, jo latviešu un lietuviešu valoda ir vienas no vecākajām pasaulē un ietilpst indoeiropiešu valodu grupā, kas veidojušās no sanskrita. Tā joprojām ir mūsu bagātība, kas, paldies Dievam un mūsu senčiem, vēl nav zudusi.
Tajā pašā laikā daudzi rietumvalstu studenti neko nav dzirdējuši par Latviju. Daudzi pat nezināja, kur tāda atrodas. Tomēr uzskatu, ka tas ir tikai laika jautājums. Čehi ir labs piemērs ar savas valsts straujo attīstību, kas līdz ar to veicina arī tautas kultūras dzīvi un sociālo apstākļu uzlabošanos.
