Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas centrs atzīst, ka lielai daļai bezdarbnieku darbu atrast liedz nenokārtota valsts valodas atestācija.
Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas centrs atzīst, ka lielai daļai bezdarbnieku darbu atrast liedz nenokārtota valsts valodas atestācija.
Martā nodarbinātības dienests apkopo informāciju par bezdarbniekiem, kas nav izgājuši valsts valodas atestāciju. Tas ļaus izzināt, cik nepieciešams būtu organizēt īpašus latviešu valodas kursus.
Katru otrdienu pulksten 13 Jelgavas pilsētas pastāvīgā valodas atestācijas komisija rīko eksāmenu Domes 207. kabinetā. Pēc eksāmena katrs iegūst savām zināšanām atbilstošu apliecību.
Pagājušajā gadā uz atestācijas komisiju ieradās 375 cilvēki, no kuriem 307 ieguva apliecību par attiecīga līmeņa valsts valodas zināšanām: zemākajā pakāpē – 121 cilvēks, vidējā pakāpē – 85, bet augstākajā līmenī – 101.
– Pie mums uz eksāmenu nāk cilvēki ne tikai no Jelgavas pilsētas un rajona, bet brauc arī no Dobeles, jo tur komisija nedarbojas, un Bauskas, kur valodas eksāmens tiek rīkots tikai reizi mēnesī. Arī daži rīdzinieki dod priekšroku Jelgavas atestācijas komisijai, jo Rīgā maksa par eksāmenu noteikta maksimālā – 15 latu –, savukārt Jelgavā tā ir 6 lati, – skaidro Jelgavas Domes valsts valodas inspektore Aina Briede.
Pārsvarā iedzīvotāji eksāmenu kārto tāpēc, ka to pieprasa darba vieta.
– 1993. gadā tika izdarītas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz darba devēju sodīt administratīvi ar 100 līdz 150 latiem, ja viņš pieņēmis darbinieku, kas nevar uzrādīt atbilstošās pakāpes atestācijas apliecību, – stāsta A.Briede.
