Šorīt pulksten 10 Pārlielupē pie akmens blakus kultūras namam «Rota» pieminēs Otrā pasaules kara beigās politiski represētos. Balstoties uz atmiņu pierakstiem, atzīts, ka 1945. gada 1., 5., kā arī 10. un 19. februārī Cukurfabrikas staciju atstājuši ešeloni ar apmēram tūkstoš ieslodzītajiem katrā. Taču Latvijas Valsts arhīvs šādu informāciju neapstiprina.
Dzelzceļnieks Pēteris Baranovskis (1909 – 1993), atminoties pārdzīvoto sarkanās armijas ieņemtajā Jelgavā, laikrakstā «Darba Uzvara» 1988. gadā piecos turpinājumos publicētajās atmiņās minēja, ka 4. februāra vakarā kopā ar apmēram tūkstoti Cukurfabrikas gūstekņu nometnē nometināto iedzīti vilcienā. Tas sastāvējis no 28 lopu vagoniem, no kuriem katrā bijuši 25 – 30 cilvēki.5. februāra pusdienlaikā ešelons sācis kustību un 7. februārī šķērsojis robežu. Ar viņu kopā bijuši pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes Auču māju rentnieki brāļi Vilis un Žanis Barkovski, dzelzceļa inženieris Pētersons. P.Baranovska atmiņās minētas vairāk nekā desmit personas. No savām likteņgaitām P.Baranovskis atminējās arī Soļikamskā mocekļa nāvē mirušo rīdzinieku Ādolfu Preinbergu. Viņa dēls zinātnieks un atjaunotās Latvijas Republikas pirmā parlamenta – Augstākās Padomes – deputāts Imants Preinbergs, kurš arī ir aizsaulē, ieteica 14. jūnija un 25. marta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām pievienot arī 5. februāri. Augstākā Padome to noraidīja. «Pēc dažām ziņām, no 1944. līdz 1946. gadam Latvija zaudēja 115 tūkstošus iedzīvotāju, to skaitā 90 tūkstošus latviešu,» 2001. gada 6. februārī rakstā «Latvijas Vēstnesī» traģisko laiku aktualizēja I.Preinbergs. 5. februāris par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu tika pieņemts Jelgavā. Agrākais Latvijas Valsts arhīva darbinieks vēsturnieks Jānis Riekstiņš, kurš veicis pamatīgus deportāciju pētījumus, ziņas par masu deportācijām no Cukurfabrikas stacijas 1945. gada 5. februārī neapstiprina. «Esmu rakstījis par Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju sarkanajā armijā 1944. un 1945. gadā. Toreiz tvarstīja puišus, kuri izvairījās no iesaukuma. Iespējams, viņi tolaik tika ievietoti Cukurfabrikas nometnē un pēc tam nosūtīti uz filtrācijas nometnēm Krievijā. Tie varbūt varēja būt pāris ieslodzīto vagoni,» spriež J.Riekstiņš. Pēc Valsts arhīva ziņām, 1945. gada 5. februārī no Rīgas un tās apkārtnes uz Krieviju, Komi republiku, tika deportēts 521 vācu tautības iedzīvotājs. Vēl ir ziņas par 355 citu tautību represētajiem. Taču šī informācija nesaistās ar Jelgavu un tās apriņķi. Ozolnieku muzeja vadītājs vēsturnieks Aigars Stillers uzskata, ka būtu vajadzīgi rūpīgāki pētījumi. Starp 1945. gada janvāra beigās apcietinātajiem un februārī no Cukurfabrikas stacijas izvestajiem ir arī viņa vectēvs Zāmuels Stillers un toreizējais Ozolnieku pagasta vecākais Jānis Leonhards Krastiņš.
