Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija bija organizējusi kārtējo tikšanos ar kredītiestāžu pārstāvjiem.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija bija organizējusi kārtējo tikšanos ar kredītiestāžu pārstāvjiem. Šoreiz viņus pārstāvēja Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB)
viceprezidents Juris Lujāns.
LHZB ir vienīgā valstij pilnībā piederošā komercbanka, taču arī tā ir pakļauta likumiem un prasībām. Pagājušo gadu kopā ar piecām citām bankām tai izdevies pabeigt ar peļņu, pēc nopelnītā ieņemot trešo vietu valstī. Bankai, kas aktīvu ziņā ar 40 miljoniem latu ieņem 14. vietu valstī, bet kapitāla ziņā – piekto, tas ir visai labs rādītājs.
Valstij aktīvāk realizējamas savas funkcijas
Šis LHZB ir pēdējais gads, kad izšķirties «par» vai «pret» tās privatizāciju, un daudziem tā varētu šķist gards kumoss. Lēmumu par to varētu pieņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Pati banka aizstāv valsts bankas statusu un uzskata, ka valstij ar tās starpniecību aktīvāk un precīzāk realizējamas savas funkcijas.
Diemžēl valsts darbību nevarētu raksturot kā īpaši aktīvu. Viens no attīstības funkcijas veidiem varētu būt paaugstināta riska darbību kreditēšana, kur privātais kapitāls baidās ienākt. Piemēram, Dānijā hipotekāros kredītus drīkst izsniegt vairāk nekā 50 procentu apmērā no ķīlas vērtības. Taču valsts ar savu banku šo apmēru par 30 procentiem ir palielinājusi. Tas ir tikai viens no uzņēmējdarbības veicināšanas veidiem. Savukārt Somijā, kur iedzīvotāju īpatsvars ir reizes trīs lielāks, valsts ik gadu riska kredītiem atvēl 150 miljonus latu…
70 procenti aktīvu ieguldīti kreditēšanā
LHZB pamatdarbība ir saistīta ar kreditēšanu. Tajā ieguldīti apmēram 70 procenti aktīvu (valstī – vidēji 45 procenti). Būtiska ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem domātā kredītu daļa: tie izsniegti ap 3500 uzņēmumiem. Vidējais kredīta apjoms ir 7500 latu. Protams, ir kredīti par pusmiljonu latu, taču netiek ignorēti aizdevumi līdz desmit tūkstošiem latu, ko citas bankas izsniedz nelabprāt.
Sabiedrībā dominējošais uzskats, ka LHZB ir lauksaimnieku banka, nav pareizs. Iespējams, tas radies tādēļ, ka savulaik apkalpota laukiem domāta kredītlīnija 12 miljonu latu apmērā. Taču drošības apsvērumu dēļ finansu iestāde nedrīkst darboties tikai vienā jomā, tāpēc tā kreditē visas tautsaimniecības nozares.
Vienīgā, kas izsniedz ilgtermiņa hipotekāros aizdevumus
LHZB ir vienīgā, kas izsniedz hipotekāros aizdevumus uz laiku no pieciem līdz 30 gadiem, turklāt latos, lai nebūtu jāuztraucas par kursa svārstībām un izmaiņām. Ilgtermiņa kredītu īpatsvars sasniedz 90 procentu. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un īpaša reklāma nav vajadzīga.
Diemžēl Latvijā hipotekārā kreditēšana nepārsniedz vienu procentu. Turpretim Čehijā tie ir desmit, bet Zviedrijā – 70 procentu. Dānijā, kur iedzīvotāju skaits ir divreiz lielāks nekā pie mums, aizdotās naudas īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir 15 tūkstošu latu. Latvijā – tikai pieci lati. Tāpēc Dānijā nav nesakoptu objektu, bet pie mums attīstība ir aizkavēta.
LHZB pašlaik izstrādā mājokļu celtniecības un sakārtošanas kreditēšanas programmu, un pozitīva iznākuma gadījumā šiem mērķiem izdosies saņemt aizdevumu no kādas vadošas Vācijas bankas. Ar to notiek arī pārrunas par iespējām atvērt kredītlīniju 25 miljonu USD apmērā mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai.
Pašlaik uzņēmējiem visplašāk pieejami komerckredīti uz laiku līdz deviņiem gadiem. Ierobežoto līdzekļu dēļ tie gan saņemami ārvalstu valūtā. Lauku attīstības projekta ietvaros nelieli aizdevumi (ne vairāk kā 2000 latu) pieejami uzņēmējiem darbības uzsākšanai vai attīstībai. Apzīmējums «lauki» šajā programmā lietots teritoriālā izpratnē (kredītu nevar saņemt septiņu lielāko pilsētu uzņēmēji).
Konservatīvā politika nav bez rezultātiem
Aizdevuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu pakete nedrošajā situācijā ir apjomīga un konservatīva drošības apsvērumu dēļ. LHZB nav izņēmums, un ķīlai ir sekundāra nozīme, jo tās realizācijas process ir gana ilgstošs un piņķerīgs. Bankai galvenais ir bizness un tā turpmākās iespējas.
Kredītņēmējam jārēķinās, ka hipotekārais aizdevums tiek izsniegts 60 procentu apmērā no Zemesgrāmatā reģistrētā īpašuma vērtības. Izsniedzot pārējos kredītus, vispirms skats tiek vērsts uz uzņēmuma apgrozījumu, peļņu un maksātspēju. Protams, cita runa būs gadījumā, ja firma ilgstoši apliecinājusi sevi kā stabilu uzņēmumu, taču tai nekas nepieder. Uz aizņēmumu, kura termiņš pārsniedz piecus gadus, nevar pretendēt uzņēmums, kam pieder tikai transporta līdzekļi, kuru amortizācijas laiks ir limitēts. Slēptās peļņas gadījumā bankai jābūt informētai arī par aizkulišu darījumiem.
Konservatīvās politikas piekopšana šinī ziņā ir attaisnojusies, jo neatgūtās naudas procents ir visai niecīgs.
Runādams par pēdējā pusgada norisēm un kredītlikmju pieaugšanu, J.Lujāns norādīja uz vispārējā riska jēdzienu, kas atstāj ietekmi arī uz kredītprocentiem. Nevar nerēķināties ar banku tirgus ietekmi – kā nekā apmēram 50 procentu no valsts kredītu tirgus pārvalda četras bankas. Tā kā valsts kā LHZB akcionārs nav izteikusi vēlēšanos kredītlikmes samazināt, banka šajā ziņā neatšķiras no pārējām. Pašlaik kredītlikmes LHZB svārstās no 14 līdz 18 procentiem. Vienīgais valsts dotais uzdevums bankai ir saistīts ar peļņas gūšanu.
