Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā pamatota arī papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršana augstākajai izglītībai. IZM uzskata, ka valsts atbalsts studējošajiem ir galvenais priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un augstākās izglītības pieejamību.
1. septembrī tika sākts īstenot pedagogu jauno darba samaksas modeli arī augstākajā izglītībā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017. gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018. gadā – 3,67 miljoni, bet 2019. gadā – 7,36 miljoni. Lai nepieļautu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanos turpmākajos gados, IZM ir sagatavojusi un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
Papildu finansējuma nepieciešamību augstākajai izglītībai IZM bija pamatojusi jau vasarā, iesniedzot valdībā jaunās politikas iniciatīvas. Viena no tām paredzēja paaugstināt studiju kvalitāti augstskolās, palielinot finansējuma apmēru uz vienu no valsts budžeta finansēto studiju vietu atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī nodrošināt jaunas no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros šim mērķim finansējums netika apstiprināts, tāpēc IZM turpina aktīvi rīkoties, lai, apstiprinot 2017. gada un turpmāko gadu valsts budžetu, augstākajā izglītībā nepieļautu finansējuma samazinājumu. Arī Pasaules Bankas eksperti ir norādījuši, ka augstākās izglītības sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, kā arī ierobežo sektora efektivitāti. Finansējuma trūkums atstāj negatīvu ietekmi arī uz augstākās izglītības pieejamību.
Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai patlaban tiek izvirzīts trīs pīlāru finansēšanas modelis, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās.
