Saskaņā ar jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts iestāžu vadītājiem nav aizliegts 2012. gada esošā budžeta ietvaros lemt par darbinieku veselības apdrošināšanu. Vairākas ministrijas izsludinājušas iepirkumu veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai, kas ir radījis impulsu attīstībai šajā jomā. Jelgavas pašvaldība savu darbinieku veselības apdrošināšanu pērn un šogad nav apmaksājusi.
Jelgavas apdrošināšanas firmu birojos klientu pieplūdumu nemana. Apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» Jelgavas filiāles vadītāja Intra Lāčplēse teic, ka tik ātri likuma grozījumu sekas nejūt. Sabiedrības pārstāve Sandra Pietkēviča atzīst, ka valsts un pašvaldību darbinieku veselības apdrošināšanas atsākšana varētu radīt kāpumu tirgū robežās līdz desmit procentiem. Apgrozījuma palielināšanās gan neradīšot polišu prēmiju kritumu, jo pašreizējās jau esot kritiski zemas un to turpmāka samazināšanās neesot neiespējama. «Jau tagad vērojama neatbilstība starp maksas medicīnas pakalpojumu izcenojumu dārdzību un prēmiju apmēru, ko uzņēmumi ir gatavi maksāt par savu darbinieku apdrošināšanu,» piebilst S.Pietkēviča. Parādās strukturālā bezdarba sekasApdrošināšanas sabiedrības «If P&C Insurance» pārstāve Sanita Livdāne atzīst, ka pašreizējās tendences korporatīvās veselības apdrošināšanas segmentā liecina, ka iestādes un uzņēmumi labprāt vēlētos iegādāties veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem, taču neskaidrība par ekonomiskās situācijas nākotni sašaurina to iespējas. «Analizējot mūsu klientu bāzi, redzams, ka klienti, kas veselības apdrošināšanu pirkuši vairāku gadu garumā un krīzes gados to nepārtrauca, bet ietaupīja, pērkot šaurākas apdrošināšanas programmas, atsevišķos gadījumos tomēr pamazām atsāk iegādāties plašākas apdrošināšanas programmas. Tā būtu labā ziņa,» secina S.Livdāne. Sliktā ziņa, pēc viņas atzinuma, ir, ka Latvijā pamazām veidojas tā sauktais strukturālais bezdarbs, kur paralēli ir gan augsts bezdarba līmenis, gan arī liels darbaspēka deficīts. Proti, cilvēki, kuri krīzes sākumā kļuva bezdarbnieki, tā arī palikuši bez darba, jo savas kvalifikācijas dēļ nav piemēroti darba tirgus vajadzībām. Savukārt paši darba devēji meklē cilvēkus, kuru pašlaik darba tirgū vienkārši nav. Tādējādi darba devējiem ir parādījies stimuls rūpēties par saviem darbiniekiem, un var prognozēt, ka jau tuvākajā nākotnē kvalificētiem speciālistiem veselības apdrošināšana atgriezīsies. Saimnieciskās lejupslīdes laikā 2009. gada 1. oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdeva rezolūciju, ar kuru ministrijām un to padotības iestādēm aizliedza slēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus un uzdeva pārtraukt sāktās iepirkuma procedūras. Izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā šo rezolūciju atceļ.
