Svētku priekšvakarā, atzīmējot arī Latvijas proklamēšanas 80. gadadienu, tika atklāta izstāde «Trešajai atmodai – 10».
Svētku priekšvakarā, atzīmējot arī Latvijas proklamēšanas 80. gadadienu, tika atklāta izstāde «Trešajai atmodai – 10». Atceroties valsts dibināšanu, atmiņās tiek atsaukta arī tās atjaunošana.
Atbilstoši dekādes skaitlim nosaukumā izstādes saturā ir 1988. gada notikumi. Turklāt tie notikumi, kuros atpazīstam Jelgavu un jelgavniekus. Izstādes vēstījums saistīts ar veco, sabojāto Lāčplēša pieminekli vairāk nekā ar Brīvības pieminekli Rīgā.
Izstādi Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā veidojusi muzeja speciāliste Inese Stikute.
Izstāde «Trešajai atmodai 10» veltīta valsts 80. gadadienai, lai atcerētos atmodas laiku pirms desmit gadiem… Padomāt un izvērtēt, ko trešā atmoda devusi. Padomājot, pakavējoties, nevis steigā garāmejot, «Ziņām» sacīja I.Stikute.
Pirmais sarkanbaltsarkanais karogs padomju republikas laikā Jelgavā tika pacelts virs muzeja. Pirmie brīvības aicinājumi. Pirmais nacionālo interešu laikraksts «Jelgavnieks», kas sākumā iznāca pagrīdē, un jau vēlāk pārtapa par LNNK izdevumu. Tas bija laiks, kad LNNK vēl veidojās kā plaša sabiedriskā kustība, nevis politiskā partija.
Tas bija laiks, kad varas struktūrās tauta vairs nevarēja paciest ielikteņus un vēlējās savējos. Tad vēl Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tag., LLU) ar saviem piketiem, mītiņiem. Atmodas aktīvists Imants Geidāns muzejam uzdāvinājis savu tālaika dienasgrāmatu, kurā atspoguļojas daudzi emocionāli satraucošie notikumi. Arī nacionāļa Alda Hartmaņa pūliņi atspoguļoti ekspozīcijā… Viņa meklējumi kritušo nacionālo varoņu kapavietu apzināšanā. Tas bija arī dažādu tautību nacionālo biedrību atdzimšanas laiks latviešu, poļu, lietuviešu, ebreju biedrības tās visas bija atmodas bērni. Kuri tagad jau uzkrājuši zināmu pieredzi un savu īpašo vēsturi.
Tas nebūt nav viss, ko var sastapt šajā izstādē.
