Saistībā ar laikā no 2014. līdz 2016. gadam vairākās valsts augstskolās, tostarp LLU, veikto revīziju Valsts kontrole paudusi bažas, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas.
Nobažījušies par eksaktajām zinātnēm
Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad 2020. gadā beigsies ES struktūrfondu finansējums.
Revidenti secinājuši, ka augstākās izglītības attīstība ir ļoti lēna – tajā drīzāk tiek uzturēts esošais līmenis, nevis veicināta ambiciozu mērķu sasniegšana. Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tās ir Latvijā prioritāras jomas. Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē.
Veterinārmediķi valsts piešķirto naudu neredz
Ministrijas un augstskolas tāpat nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu, secinājusi Valsts kontrole. Daļa augstskolu nemaz nezinot, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa maksas studijām noteikušas zemāku summu nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Liela atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmai “Veterinārmedicīna” – LLU studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.
LLU rektore Irina Pilvere skaidro, ka katru gadu starp LLU, Zemkopības ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju tiek slēgts trīspusējs līgums, kur ļoti precīzi noteiktas valsts finansētās budžeta vietas. Viņasprāt, budžeta nauda arī tiek novirzīta studiju programmās, kuras ir svarīgas valsts attīstībai. Saistībā ar to, ka Veterinārmedicīnas fakultātē studiju maksa ir zemāka, nekā patiesībā izmaksā viena studenta apmācība, I.Pilvere atzīst, ka jau kopš krīzes 2008. gadā LLU finanšu jomā jūtas kā žonglieris cirkā un ka maksas studenti studē vienā grupā ar valsts budžeta finansētajiem. No tā var secināt, ka reālās izmaksas to apmācībai ir zemākas.
Valsts kontroles ziņojumā pieminētās Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis atzīst, ka līdzekļi, ko valsts piešķir veterinārmedicīnai, līdz fakultātei nenonāk, bet gan izšķīst LLU kopējās vajadzībās. Viņš norāda, ka fakultātē ir ap trīsdesmit doktorantu un tiem trūkst līdzekļu eksperimentiem, dalībai zinātniskās konferencēs un citām doktorantūras studiju nepieciešamībām.
