Revidenti Jelgavā bijuši biežāk, nekā paredz Valsts kontroles plāni, atzīst kontroliere jelgavniece Elita Krūmiņa. Auditoru darbs Jelgavā noslēdzies ar atlaistiem pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un vairākām tiesvedībām pret izšķērdētājiem.
– Kas patlaban aktuāls Valsts kontroles revidentu darbā?
Šogad plānojam noslēgt apjomīgu revīziju par ambulatoro veselības aprūpi, būs arī revīzijas ziņojums par Sabiedrības integrācijas fonda darbību projektu izskatīšanā, tāpat gribam pabeigt bankas «Citadele» pārdošanas izvērtējumu.
Esam iesākuši arī veselu virkni likumības un lietderības revīziju, kas tiks noslēgtas nākamā gada sākumā. Tās aptver ļoti plašas jomas, piemēram, pensiju sistēmā gribam apskatīt mums visiem aktuālu jautājumu par tās ilgtspēju un spēju nodrošināt, ka, mums aizejot pensijā, algas aizvietojums ir tāds, kas nodrošina pienācīgus ienākumus. Tāpat pētām veselības aprūpi, skatāmies, kas notiek slimnīcās, īpaši uzmanību pievēršot Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Pašlaik skatām arī jautājumus, kas saistīti ar Valsts policiju un tiesu sistēmu, vērtējam izmeklēšanas darbību efektivitāti policijā. Savukārt atsevišķa revīzija būs par to, kā veicies ar dažādām tiesu sistēmas reformām, kas sāktas jau 2009. gadā. Domāju, šie jautājumi arī sabiedrībai ir nemitīgi dienaskārtībā – kas notiek ar izmeklēšanu, kādi ir rezultāti, kas notiek tiesās, cik ilgi lietas tiek izskatītas. No apjomīgajām revīzijām jāmin arī augstākās izglītības joma – vērtēsim, kādus speciālistus un cik profesionāli skolas sagatavo.
Tas viss saistīts ar mūsu jauno pieeju, ka vairāk orientējamies uz lielu sistēmu izvērtējumu un skatāmies ne tikai likumības jautājumu, bet arī to, kas mums visiem ir svarīgi, – vai līdzekļus ieguldām tā, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Tas attiecināms gan uz veselības aprūpi, gan pensiju sistēmu un izglītību. Mūsu valstī ir problēma, ka dažkārt pirms naudas tērēšanas vispār nenosakām mērķus, ko gribam sasniegt, bet biežāk tos nosaka tik izplūdušus un vispārīgus, ka nevar saprast, kas ir jāsasniedz. Tāpat izpaliek iestāžu vērtējums, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti. Kad tiek izlemti jautājumi, vai institūcijai piešķirt papildu budžeta naudu, tas viss netiek ņemts vērā – vai tā spēj strādāt efektīvi vai ne.
– Revidentu vērtējumu sabiedrība šajās lietās uzzinās nākamā gada sākumā?
Jā, jo tās ir ļoti apjomīgas revīzijas. Kaut vai veselības un pensiju sistēmas – tie ir ilgtspējas jautājumi. Aplūkosim arī izdienas pensiju jautājumu, kas ir ļoti būtisks, jo nemitīgi ir diskusijas gan par šo pensiju saņēmēju loku, gan pensionēšanās vecumu. Tāds konsekvents izvērtējums nav bijis. Apskatīsim arī, kas līdz šim noticis ar otro pensiju līmeni, kas savulaik tika ieviests ar cerību, ka ļoti veiksmīgi darbosies. Tomēr ir mainījušies dažādi apstākļi, piemēram, tas, cik tad mēs šajā otrajā līmenī ieskaitām. Līdz ar to vērtēsim, ko spēj pirmais pensiju līmenis, otrais un trešais – uz ko mūsu cilvēki beigu beigās var cerēt. Jo novecojam un slimojam mēs visi, tādēļ šie jautājumi, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi.
– Ar ko atšķiras revīzijas valsts institūcijās un pašvaldībās?
Ja runāju par pašvaldību revīzijām, vispirms jāpaskaidro, kāpēc vispār tām pievērsāmies un pašvaldības izvirzījām kā vienu no Valsts kontroles prioritātēm. Pirmkārt, ikviens no mums dzīvo kādā pašvaldībā. To funkcijas, piemēram, veselības aprūpes un izglītības nodrošināšana, komunālie pakalpojumi, skar katru cilvēku. Ņemot vērā iedzīvotāju interesi, neskaitāmos telefona zvanus un vēstules, šī pilnīgi noteikti ir viena no lietām, kas sabiedrību interesē. Iepriekš koncentrējāmies uz pārbaudēm valsts institūcijās un paļāvāmies, ka pašvaldību darbu ar ikgadējiem finanšu pārskatiem izvērtē zvērināti revidenti. Tomēr sapratām, ka pašvaldības otrajā plānā nevaram atstāt. Savā stratēģijā izvirzījām mērķi reizi trīs gados pārbaudīt katru pašvaldību, un šajā gadā šo ciklu arī pabeigsim. Mums bija būtiski, ka arī mazās pašvaldības, kas mazā finanšu apjoma dēļ neiekrīt mūsu redzeslokā, tomēr nepaliktu ārpus tā.
Gada nogalē jau varēsim salīdzināt situāciju. Auditus iedalām trīs daļās – pirmais ir finanšu jautājums, vai visi resursi uzskaitīti, otrais jau ir būtiskāks jautājums, vai budžets tiek likumīgi izlietots, savukārt trešajā līmenī ejam vēl tālāk, skaidrojot, vai un cik lietderīgi nauda iztērēta. Ja runājam par pirmo jeb uzskaites līmeni, pašvaldībās atšķirībā no valsts instancēm vēl ir darāmais arī šajā ziņā. Soli pa solim gan ejam uz priekšu, jo arvien vairāk pašvaldību saprot, kā tas ir jādara, kā jāsaprot, kas tām pieder, kā informāciju salīdzināt ar dažādām datubāzēm. Ir skaidrs – ja tu nesaproti, kas tev pieder, piemēram, grants karjeri, kā gan to vari izlietot likumīgi un kur nu vēl lietderīgi.
Ar valsts institūcijām mums ir bijusi ilgstošāka sadarbība, tāpēc tur sapratne par mūsu darbu ir lielāka. Pašvaldībās vēl nākas skaidrot, kas ir lietderības revīzija, kā to darīsim, ka tas nebūs tikai mūsu iedomu skatījums. Neesam jau pirmie, kas tādas revīzijas veic, tie ir starptautiski standarti un aprobētas metodes. Ir ļoti labi, ja pašvaldība jau pati ir definējusi sasniedzamos rezultātus savās iestādēs un kapitālsabiedrībās. Sliktāks variants ir tad, ja pašvaldība nav noteikusi, ko tā ar saviem tēriņiem grib sasniegt.
– Runājot par Jelgavu, izskatās, ka domes vadības attieksme pret revidentu darbu ir līdzīga Rīgai, kur mērs skaļi pauž nostāju, ka revidentu atzinumiem nepiekrīt, ka gaidīs policijas slēdzienu vai tiesas lēmumus. Kāda ir skaļāko Jelgavas lietu virzība?
Jelgavā mēs esam veikuši salīdzinoši daudz revīziju. 2013. gadā skatījām kapitālsabiedrību pārvaldīšanas efektivitāti, pēc tam bija revīzija par sociālās palīdzības sniegšanu un atkritumu apsaimniekošanu. Tādējādi Jelgavu esam apmeklējuši pat biežāk, nekā noteikts mūsu stratēģiskajā plānā.
Kapitālsabiedrību pārvaldības revīzijā konstatējām būtiskas problēmas slimnīcā, poliklīnikā un citos uzņēmumos. Jā, uzreiz pēc revīzijas sekoja domes pretargumenti un viedokļi, ka mums nepiekrīt. Tomēr jāatzīst, ka visa šā procesa rezultātā Jelgavas pašvaldība no iekšējās kontroles vides veidošanas un dokumentu izstrādes viedokļa ir pieņēmusi visus mūsu ieteikumus. Tas gan izdarīts ar kavēšanos, jo sākotnēji termiņš bija 2014. gada nogale, bet Jelgava to paveica līdz 2015. gada augustam. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrību pārvaldību, tika izstrādāti metodiskie noteikumi, izveidota atsevišķa uzņēmumu audita grupa, kas tur veic revīzijas. Tāpat tika noteikta kārtība, pēc kuras dome regulāri tiek informēta par situāciju kapitālsabiedrībās. Te gan ir viena lieta – ieteikumus pieņēmām kā ieviestus, pamatojoties uz Jelgavas domes dokumentāli iesniegto informāciju un pašvaldības izstrādātajiem normatīvajiem aktiem. Pašlaik mēs nevaram pateikt, vai tas viss tik tiešām reāli darbojas praksē, jo, lai to izvērtētu, mums ir jāveic pēcpārbaude. Tādas mēs īstenojam, tāpēc nav izslēgts, ka, plānojot turpmākās revīzijas, šo jautājumu skatīsim. Jo tas vien, ka ir izstrādāts normatīvs, nenozīmē, ka tas tiek arī ievērots.
Ja runājam par sociālās palīdzības jautājumiem Jelgavā, redzējām, ka arī šajā jomā diemžēl bija situācijas, ka pašvaldības budžets izlietots prettiesiski. Tomēr sadarbība šo lietu sakārtošanā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi mums vēlāk izveidojās veiksmīga, jo pēc revīzijas pārvalde pārbaudīja katru no mūsu konstatētajiem gadījumiem, sāka nepamatoti izmaksāto summu piedziņu no personām, no kurām varēja to piedzīt, jo Civilprocesa likums paredz, ka piedziņu nevar vērst pret personu, kam ienākumi nav vismaz minimālajā apmērā. Sociālajā jomā tika izstrādāti arī jauni saistošie noteikumi, lai nepieļautu kļūdas pabalstu izmaksā. Tomēr arī šeit mūsu secinājumi balstīti tikai uz informāciju, ko sniegusi Jelgavas pašvaldība, tāpēc pilnīgi iespējams, ka šīs lietas būs jāskata revīzijas pēcpārbaudē.
Līdzīga rīcība sekoja arī ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanu.
– Jelgavas revīziju lietas nonākušas arī tiesībsargājošajās institūcijās.
Pašlaik iztiesāšanas stadijā atrodas lieta par savulaik vēl aģentūrā «Pilsētsaimniecība» nepamatotām darbinieku atlīdzības izmaksām. Jelgavas tiesai nosūtīta arī kriminālprocesā izmeklētā lieta par nelikumīgiem tēriņiem pilsētas poliklīnikā. Bijis arī notiesājošs spiedums par prettiesiskām prēmijām pilsētas slimnīcā, bet pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja protesta spriedums ir atcelts un lieta nodota atkārtotai iztiesāšanai. Vēl vienā lietā par maksājumiem Jelgavas slimnīcā spriedums ir stājies spēkā. Saistībā ar nolaidīgu SIA «Jelgavas Autobusu parks» valdes locekļa rīcību lieta noslēgta ar prokurora lēmumu, sodot uzņēmuma bijušo vadītāju ar piespiedu darbu. (Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Jelgavas Autobusu parks slēdz tūkstošiem eiro vērtus prettiesiskus nomas līgumus, pērk pakalpojumus, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem, kā arī gandrīz deviņus miljonus eiro iztērējis, bez konkursa iepērkot autobusus – red.)
Ja vispārīgi runājam par policijai un prokuratūrai nodotajām lietām, jāteic, ka mēs nevaram būt gandarīti par to, kā virzās izmeklēšana, tomēr jāatzīst, ka ir vērojams progress. Mēs lēni un pakāpeniski virzāmies uz to, ka arvien vairāk lietu nonāk līdz tiesai. Runājot par Jelgavu, tā jāatzīmē kā piemērs, kur policija un prokuratūra vismaz ir vērtējusi pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju atbildību.
– Kāpēc Valsts kontrole sākotnēji konstatē simtos tūkstošu un miljonos eiro mērāmu izšķērdību, bet līdz tiesai, ja vispār tiek, nonāk gadījumi par dažu tūkstošu izšķērdēšanu?
Sākumā policijā nonāk lietas ar visām mūsu atklātajām nepamatoti izlietotajām summām, bet tiesībsargājošās iestādes procesus mēdz sadalīt. Kā piemēru varu minēt Rīgas Brīvostas gadījumu. Kriminālvajāšanā ir jautājums par nelikumīgi izmaksātajām prēmijām un ziedojumiem pāris desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tomēr kopumā prokuratūrai esam nosūtījuši materiālus par Brīvostā iztērētiem miljoniem eiro. Lietas tiek sadalītas un izmeklētas atsevišķi. Pieņemu, ka prēmiju jautājumu var izvērtēt vienkāršāk, jo ir normatīvais akts, ir bijusi faktiskā rīcība, tādējādi pārkāpumu pierādīt vieglāk. Jāņem vērā, ka ekonomiskie pārkāpumi ir sarežģītāki, un tādas ir arī šo lielo summu lietas. Tāpēc arī izmeklēšana ir ilgāka.
– Šķiet, Jelgava citu pašvaldību vidū izceļas ar to, ka, par spīti pašvaldības negribēšanai un gausajai Valsts policijas izmeklēšanu gaitai, revīzijas noslēgušās arī ar atstādinātu vai pavisam atbrīvotu vadību. Vai tas ir vērtējams kā pienācīgs rezultāts, lai iepriekš konstatētie pārkāpumi neatkārtotos?
Man gribētos, lai pirmkārt šīs lietas tiktu skatītas nevis policijas izmeklēšanās un tiesās. Vēl negaidot Valsts kontroli, būtu jāiedarbojas noteiktiem mehānismiem, jo mēs ar mazliet vairāk nekā simt revidentiem nekad nevaram nostāvēt blakus katrai instancei un vadītājam. Galu galā valstī eksistē normas, kas liek kompensēt darbinieka nodarītos zaudējumus. Strādā arī iekšējās audita komisijas un nodaļas. Tāpēc, negaidot Valsts kontroli, būtu jāvērtē padoto atbildība un jāpiedzen zaudējumi. Protams, ļoti strādājam pie sadarbības ar prokuratūru, lai tie gadījumi, kas jau klasificējami kā kriminālpārkāpumi, sekmīgi virzītos līdz rezultātam. Gribam panākt, lai augstākstāvošās institūcijas jau pašas vērtē savus darbiniekus un domā, vai tur bijusi nejauša kļūdīšanās un pietiek ar mazāku soda mēru vai tur jau bijusi ļaunprātība un nepieciešamas kardinālākas darbības, piemēram, zaudējumi jāpiedzen un darbinieki jāatlaiž.
Jau 2013. gadā iesniedzām priekšlikumu likumdevējam, ka pēc mūsu revīzijām pašām iestādēm jāizvērtē padoto atbildība. Turklāt tas būtu jādara ne tikai pēc mūsu revīzijām, bet jebkurā zaudējumu nodarīšanas gadījumā. Tāpēc iesniedzām normatīvu grozījumus, ka gadījumos, kad to nedara pati institūcija, administratīvā procesa kārtībā piedziņu īsteno Valsts kontrole.
– Kad būs pirmais administratīvā pārkāpuma akts, ko piemērojusi Valsts kontrole?
Ļoti ceram, ka, sākoties Saeimas rudens sesijas darbam, mūsu iesniegtie priekšlikumi Valsts kontroles likuma grozījumu otrajam lasījumam tiks virzīti izskatīšanai. Apzinoties, ka šai iecerei būs lielas iebildes, jau sākumā to saskaņojām ar potenciāli iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ministrijām, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un citām iestādēm. Kad šo jautājumu skatīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, nevienas frakcijas viedoklis nebija klaji negatīvs. Vienīgā, kas iebilda, turklāt konceptuāli, bija Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tāda Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana nav vajadzīga. Pašlaik otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi demonstrē to, ka regulējums tiks juridiski pilnveidots, tomēr ir arī aicinājums izslēgt likuma nodaļu, kas Valsts kontrolei dotu tiesības izdot administratīvā pārkāpuma aktu.
– Ja atgriežamies pie jautājuma par padoto sodīšanu, sabiedrībai nereti rodas iespaids, ka atbildīgos amatos salikti savi cilvēki, tādēļ varbūt ir grūti sagaidīt tādu rīcību.
Tā bija viena no lietām, ko ņēmām vērā, izstrādājot likuma grozījumus. Mēs redzējām, ka pēc mūsu revīzijām augstākstāvošās institūcijas izvērtē savus darbiniekus, tomēr piemērotie atbildības veidi ir tikai kāds rājiens, piezīme vai varbūt algas samazinājums uz pāris mēnešiem. Tomēr vērsties ar zaudējumu piedziņu, kā jūs sakāt, pret savu tuvāko īsti negribas. Tieši tāpēc uzskatījām, ka grozījumi likumā, pasakot, ka tādai piedziņai būs būt arī tad, ja to nedarīs pati revidējamā vienība, stimulēs to izdarīt pašiem.
– Vai Valsts kontroles pilnvaru palielināšana nenozīmēs arī jaunas štata vietas? Pašlaik valsts pārvaldē arī arvien skaļāk sāk runāt par nepietiekamo atalgojumu. Kāda situācija jūsu iestādē – vai spēcīgi darbinieki neaiziet?
Pirmkārt, ļoti ceram, ka Valsts kontrolei būs jāiesaistās tikai tajos gadījumos, kad pati revidētā iestāde to nebūs izdarījusi. Vai mums tam vajadzēs papildu darbiniekus, redzēsim pēc izmaiņu stāšanās spēkā. Indikatīvi domājam par vienu vai diviem juristiem. Jau esam izveidojuši atsevišķu Pārkāpumu izvērtēšanas daļu, kur strādā divi bijušie Ģenerālprokuratūras darbinieki, jo, lai runātu ar policiju un prokuratūru vienā valodā, tomēr labāk ir vienota sapratne.
Ja runājam par atlīdzību, vispirms jāapskata Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Ideja tam savulaik bija pareiza – sagrupēt strādājošos pēc hierarhijas, darba apjoma un citām lietām. Tomēr realitātē tas ir aizgājis tā, ka, izmantojot dažādus iespējamos bonusus, ko iespējams pielikt pie amatalgas, šī sistēma ir pilnībā degradējusies. Atlīdzība katrā instancē, pat vienādu darbu strādājošiem, ir absolūti atkarīga no tā, cik katrai iestādei ir biezs maciņš. Savukārt maciņa biezums katrai institūcijai lielā mērā bijis atkarīgs no spējām «izsist» budžeta finansējumu. Tur varētu palīdzēt tikai tas, kas tagad ir sākts, – budžeta pārskatīšanas process, kurā tiešām izvērtētu katras iestādes rīcībā esošos līdzekļus. Pašlaik šajā jomā arī veicam revīziju, un nākamā gada sākumā sniegsim vērtējumu, kāda ir situācija ministrijās.
Savukārt Valsts kontrolē strādā speciālisti, ko nevienā izglītības iestādē negatavo. Mums nepietiek, ja pieņemam darbā grāmatvežus vai juristus. Lai izveidotu revidentu, tas ir trīs četru gadu darba rezultāts, jo šim cilvēkam ir jāiemācās stratēģiski vērtēt sistēmu. Tās ir sarežģītas veselības aprūpes, pensijas un citas sistēmas – to saprast pāris mēnešos ir grūti, vajag spēcīgas analītiskās spējas, sapratni, kuros virzienos iet, kā identificēt riskus. Viņam arī jāprot brīnišķīgi komunicēt, jo saprastos riskus jāprot uzrakstīt. Tāpēc – mēs ilgstoši cilvēkus apmācām, prasības ir augstas, un mēs nespējām konkurēt ar valsts pārvaldes institūcijām, kurās bija labs pieprasījums pēc mūsu iekšējā audita speciālistiem un citiem. Kadru mainība līdz ar to bija salīdzinoši augsta – 15 procentu. Pēdējos gados esam spējuši gan valdībai, gan Saeimai pamatot situāciju, ka labs revidents spēj palīdzēt visai valsts pārvaldei. Tādēļ atalgojuma jautājumu risinām iespēju robežās un pirmkārt uzsveram – algām jābūt adekvātām, bet tad ir jābūt arī sasniegtiem ambicioziem mērķiem.
Elita Krūmiņa
Izglītība
Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā
Karjera
● 1988.–1990. g. – «Latvijas keramikas» ekonomiste
● 1991.–1995. g. – uzņēmuma «Straume» galvenā grāmatveža vietniece
● 1995.–1998. g. – SIA «Zemgales nafta» revidente
● 1998.–2004. g. – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta nodaļas vadītāja un direktora pienākumu izpildītāja
● 2004. g. – AS «Parex banka» projektu vadītāja, Reģionālās kreditēšanas un līzinga daļas vadītāja
● 2005. g. – Saeima apstiprinājusi Valsts kontroles padomes locekļa amatā
● 2013. g.– ievēlēta valsts kontrolieres amatā
AVOTS: LETA
