Tā kā Ukrainas notikumu dēļ jau visdrīzākajā laikā sagaidāms nākamais pret Krieviju vērsto sankciju posms, redzējums uz sankciju ietekmi Latvijas uzņēmējiem ir diezgan drūms, tiekoties ar Jelgavas uzņēmējiem, atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Diemžēl aizvien vairāk izskatās, ka Ukrainā notiek reāls karš. Un ir ļoti liela varbūtība, ka pret Krieviju tiks vērsts nākamais sankciju posms, uz ko savukārt sagaidāma attiecīga Krievijas atbildes reakcija, ieviešot kādas sankcijas pret Eiropas valstu ražotājiem. Pret kuru produktu grupu tas tiks vērsts, šobrīd ir diezgan grūti prognozēt, jo iepriekš Krievija atbildēja ar asimetriskām sankcijām, kas nozīmē, ka embargo tika noteikts citām nozarēm, nekā tās pret Krieviju vērsa rietumvalstis, skaidro V.Dombrovskis.
Palīdzēs pēc prioritātes principa
Ministrs norādīja, ka valsts embargo skartajiem uzņēmējiem varētu palīdzēt caur Latvijas Garantiju aģentūru – sniedzot galvojumus tiem krīzes skartajiem uzņēmējiem, kuriem ir saistības pret bankām varētu tikt izsniegtas garantijas par viņu kredītu atmaksu. V.Dombrovskis arī atgādināja, ka ir piešķirts finansējums piecu miljonu eiro apmērā citu tirgu apgūšanas veicināšanai. «Patlaban prioritāte ir nozares, kas no Krievijas embargo cietušas visvairāk – tā, protams, ir piena nozare. Nākamās ir zivju pārstrāde, farmācija un mašīnbūve. Savukārt trešā grupa ir tie uzņēmumi, kuri lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju,» stāstīja ministrs.
Pēc V.Dombrovska vārdiem, patlaban valdība ir arī izvirzījusi trīs galvenos intensīvi apgūstamos eksporta tirgus kā alternatīvu Krievijai – Ķīnu, Baltkrieviju un Kazahstānu. Viņš piebilda, ka Baltkrievija un Kazahstāna ietilpst vienotā muitas savienībā ar Krieviju un brīdī, kad Eiropas preču apjoms Krievijā strauji mazināsies, tās abas noteikti izmantos iespēju savu produkciju eksportēt uz šo valsti. «Pašreizējā situācijā mums cenas kritīsies, bet Krievijā augs. Skaidrs, ka Baltkrievija un Kazahstāna izmantos iespēju realizēt par izdevīgām cenām Krievijā savas preces. Savukārt mums ir iespēja savu produkciju par pieņemamu cenu realizēt šajās abās valstīs,» viņš pauda. Ministrs arī piebilda, ka jau tuvāko divu nedēļu laikā tiks meklēti cilvēki minētajās valstīs – vietējie iedzīvotāji, kuriem ir kontakti un pieredze šajos tirgos un kuru uzdevums būs veicināt Latvijas preču pārdošanu. «Mēs viņiem par to maksāsim algu, lai viņi virzītu Latvijas ražotāju preces savos tirgos,» pauda V.Dombrovskis.
Ministrs aicināja savlaicīgi domāt ikvienu uzņēmēju, kurš atrodas «riska grupā» un pret kuru varētu tikt vērstas Krievijas sankcijas, jau tagad domāt par iespējamiem risinājumiem, kā rast iespēju savu produkciju eksportēt.
Investoriem ir interese
V.Dombrovskis sarunā ar uzņēmējiem uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecības stabilai attīstībai nepieciešams attīstīt gan lielos uzņēmumus, gan arī nodrošināt uzņēmējdarbības īstenošanas iespējas reģionos, veidojot labi aprīkotas industriālās teritorijas ar kvalitatīvu infrastruktūru.
«Mēs jau ilgu laiku esam Eiropas Savienībā – mums ir kopumā laba uzņēmējdarbības vide, pieņemamas darbaspēka izmaksas, un ir gana daudz dažādu ārvalstu uzņēmumu, kuri meklē iespējas atvērt Latvijā savas ražotnes. Mēs šajā ziņā varam diezgan veiksmīgi konkurēt ar Poliju un Čehiju. Piemēram, nupat tikos ar kāda ārvalstu uzņēmuma pārstāvjiem, kuri vēlas Latvijā izveidot savu ražotni ar 100 darba vietām. Viņu nosacījums ir pieņemams attālums no Rīgas, bet noteikti ne Rīga, labi attīstīta infrastruktūra, pieejamas atlaides. Manuprāt, šeit ļoti labi var kvalificēties Zemgale,» pauda ministrs.
Viņš arī uzsvēra, ka valstij šādu uzņēmēju piesaistīšanai jāpalīdz reģionos veidot industriālās zonas, kā arī otrs būtisks faktors ir šajos reģionos pieejams kvalificēts darbaspēks. Pēc V.Dombrovska teiktā, tieši šādā situācijā svarīgi ir attīstīt profesionālo skolu jomu, izglītojot atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Kā būtisku soli uz priekšu šajā jomā V.Dombrovskis atzīmēja izglītības un zinātnes ministres Inas Druvienes iniciatīvu iesaistīt arodskolu audzēkņu izglītošanas procesā uzņēmējus un kopīgi apmācīt attiecīgajām nozarēm nepieciešamos darbiniekus. A/s «Jelgavas tipogrāfija» strādājošās iekārtas ir 20 gadu modernākas nekā tās, kas pieejamas nozares arodskolu audzēkņiem, tādēļ jāmeklē kompromiss, ka jauniešiem ir iespēja praktizēties uzņēmumos ar modernām iekārtām. «Protams, tās ir izmaksas uzņēmējiem, lai apmācītu cilvēkus. Turklāt vēl jāmaksā darbiniekam, kurš māca skolēnus, bet tajā laikā nevar strādāt savu tiešo darbu. Turklāt nekur nav garantijas, ka šis darbinieks pēc tam paliks strādāt konkrētajā uzņēmumā,» atzina V.Dombrovskis. Tādēļ Ekonomikas, Finanšu un Izglītības un zinātnes ministriju speciālisti vērtēs iespēju, kā rosināt uzņēmējus tomēr iesaistīties jauniešu praktiskajā apmācīšanā, piedāvājot uzņēmējiem zināmā mērā barteru – viņiem nebūtu jāmaksā darbaspēka nodoklis par apmācāmajiem jauniešiem.
Uzņēmēji ministram arī izteica daudz valsts pārvaldei adresētu pārmetumu par pārlieku lielu birokrātiju visdažādākajās jomās. Ministrs problēmsituācijas solīja risināt, kā arī aicināja uzņēmējus nākt ar priekšlikumiem, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī, sevišķi ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad katra lieka birokrātija vēl vairāk apgrūtina jau tā diezgan smago situāciju biznesā. ◆
