Saskaņā ar pērnā gada nogalē Saeimas apstiprināto Veselības aprūpes finansēšanas likumu 1. septembrī stājās spēkā jaunie veselības aprūpi regulējošie noteikumi, kuri paredz vairākas būtiskas izmaiņas un nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek organizēta valsts apmaksātā medicīna.
No 1. septembra pašā pakalpojumu saņemšanas kārtībā nekas nemainās, ikviens iedzīvotājs tāpat kā līdz šim var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, maksājot pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, kā tas bijis līdz šim. Mainās tas, ka no 1. septembra personas, kuras nav automātiski apdrošinātas, kā pilnā sociālā nodokļa maksātāji, vai neietilpst kādā no 21 noteiktās grupas, kuras automātiski apdrošina valsts, var sākt veikt brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas.
Pilnais pakalpojumu “grozs” nebūs visiem
No 2019. gada valsts apmaksātie veselības pakalpojumi pilnībā tiks nodrošināti visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām.
Valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pilno “grozu” no nākamā gada janvāra saņems legālie darba ņēmēji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas (kopā 21 grupa); iedzīvotāji, kuri veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata “grozu” vai arī, lai saņemtu plašāku pakalpojumu klāstu, maksāt noteiktu summu mēnesī.
Kuri iedzīvotāji ir apdrošināti automātiski un tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pilno “grozu”? Tie ir legālie darba ņēmēji (iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā) un valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas (sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji): pensionāri – iedzīvotāji, kuri ir sasnieguši likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un saņem Latvijas Republikas pensiju; iedzīvotāji, kuri saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju; bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu sasniegšanai. Tāpat tie būs iedzīvotāji, kuri mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie. Iedzīvotāji, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu – viens no vecākiem, kurš audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem; iedzīvotāji, kuri saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu; iedzīvotāji, kuri saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā; iedzīvotāji, kuri saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Kā arī pilno pakalpojumu grozu saņems bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tiesības saņemt medicīnas pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas sistēmā iedzīvotājam ir vēl trīs mēnešus no brīža, kad, piemēram, viņš izbeidzis darba tiesiskās attiecības vai zaudējis bezdarbnieka statusu.
Valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pilno “grozu” no nākamā gada janvāra saņems arī orgānu donori; iedzīvotāji, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte (no 2021. gada janvāra arī, ja ir III grupas invaliditāte); Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas; iedzīvotāji, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; iedzīvotāji, kuri ir izstājušies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā; pilngadīgie iedzīvotāji, kuri saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus.
Pilnais “grozs” pienākas arī citām iedzīvotāju grupām, kurās ietilpst politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki; tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros; Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi; sociāli apdrošinātu iedzīvotāju, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, bērni vecumā līdz 18 gadu vecumam; sociāli apdrošināti iedzīvotāji, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā laulātais, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja un viņš audzina bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem; iedzīvotāji, kuri ir cietuši no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa (Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētie iedzīvotāji ir uzskatāmi par apdrošinātiem); apcietinātie un notiesātie, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.
Šīm iedzīvotāju grupām gan jāpārliecinās, ka viņu statuss ir aktualizēts pie attiecīgā reģistra turētāja.
Arī pamata ”grozs” būs gana liels
Tie iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, saņems pamata “grozu” – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (tai skaitā izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām.
Pamata “grozā” papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (tai skaitā “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.
Izdevīgāk ir apdrošināties tagad
Nacionālais veselības dienests (NVD ) savā mājaslapā norāda, ka valsts veselības apdrošināšanai izdevīgāk pievienoties uzreiz, jo valsts piedāvā īpaši izdevīgus nosacījumus, kas sākotnējās iemaksas paredz mazākas:
• 2018. gadā – 51,60 eiro gadā (1% no minimālās mēnešalgas gada apmēra);
• 2019. gadā – 154,80 eiro gadā (3% no minimālās mēnešalgas gada apmēra);
• 2020. gadā – 258 eiro gadā (5% no minimālās mēnešalgas gada apmēra).
Iedzīvotājs pēc izvēles iemaksas var veikt sev ērtā veidā – par 2018. gadu maksājot šogad, bet par 2019. gadu, piemēram, janvāra sākumā vai arī maksājot vienlaicīgi par abiem gadiem vienā maksājuma reizē.
NVD lūdz ņemt vērā, ka, pievienojoties veselības apdrošināšanas sistēmai vēlāk, iedzīvotājam būs jāmaksā arī par diviem iepriekšējiem gadiem ar nosacījumu, ka šajā periodā viņa darba devējs vai viņš pats nebūs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā.
Veselības apdrošināšanas iemaksas iedzīvotāji var veikt ar pārskaitījumu internetbankā, klātienē bankā vai pasta nodaļā, kā arī norēķinoties ar bankas maksājuma karti kādā no NVD teritoriālajām nodaļām Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī, Smiltenē.
Visa informācija būs reģistros
Iedzīvotājam nav jāziņo par statusa maiņu (darba attiecību uzsākšanu u.c.), jo šādu informāciju valsts pārvaldes iestādes cita no citas saņem elektroniski. Ja ir aizdomas, ka pēc statusa maiņas datu reģistrā nav pieejama aktuālā informācija par statusu, NVD aicina vērsties iestādē, kura uztur attiecīgo reģistru.
Tāpat jāatceras, ka par valsts veselības apdrošināšanu apdrošināšanas polise vai plastikāta karte netiks izsniegta. Pirms pakalpojuma saņemšanas ārstniecības iestādē būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. No 2019. gada 1. janvāra ārstniecības iestādēm šī informācija būs pieejama e-veselības sistēmā.
Pārliecināties par to, vai cilvēkam pienākas valsts veselības apdrošināšana, var, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem speciāli izveidotā mājaslapā apdrosinaties.lv.
Ja rodas jautājumi, iedzīvotāji aicināti sazināties ar NVD Klientu apkalpošanas centru, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234.
Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Valsts veselības apdrošināšanu kā ideju atbalstu, jo ģimenes ārstu prakses var pastāvēt, pateicoties nodokļu maksātājiem. Bet, ja paskatāmies, kas galvenokārt ir mūsu pacienti, tad viņu vidū ir daudz nodokļu nemaksātāju. Arī cilvēki, kuri ilgstoši dzīvo ārzemēs un gadiem ilgi maksā nodokļus citās valstīs, ir iecienījuši Latvijas medicīnu un šeit ierodas saplānojuši ārstu apmeklējumus un ar elektroniskajiem pierakstiem.
Var izskatīties, ka medicīnas pakalpojumi, kurus nodrošina valsts, ir lēti – vizīte pie ģimenes ārsta 1,42 eiro, bet pie speciālista – 4,27 eiro, taču reālās izmaksas, piemēram, lai uzturētu ārsta praksi, ir daudz lielākas, un tās kompensē valsts. Arī 75 procentus no kompensējamo medikamentu izmaksām sedz valsts. Tāpēc ir loģiski, ka prioritāte saņemt visus valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus ir nodokļu maksātājiem, bet arī minimums neizskatās slikti.
Man kā ģimenes ārstam vēl nav skaidrs, kur mēs varēsim redzēt, kurš maksā nodokļus, bet kurš ne. Tieši pašu e-veselības sistēmu ģimenes ārstu praksēs izmanto maz. Mēs lielākoties lietojam savas lokālās programmas un tikai pārsūtām datus. Vai to varēsim redzēt savās lokālajās sistēmās? Reāla priekšstata par darba organizāciju vēl nav, ir tikai stipri vispārīga informācija. Domāju, ka varētu palielināties darba apjoms.
Vija Freimane, ģimenes ārste Jelgavā
Sarežģīti. Īsti nesaprotu, kur būs jāskatās. Man daudzi piederīgie, kaimiņi ir nodokļu nemaksātāji. Arī daudzi jaunieši, kuri beiguši augstskolas, ir bez darba. Kā būs ar viņiem?
Neesmu iedziļinājusies, bet domāju, ka tas prasīs papildu laiku. E-veselībā joprojām ik pa laikam gadās problēmas – nevar izrakstīt atkārtotas receptes, parādās paziņojumi, ka no tikiem līdz tikiem sistēma nestrādās u.c.
Man praksē ir divi datori – viens, kas strādā ar slimokases sistēmu, otrs – ar e-veselību. Tagad laikam būs jāiegādājas trešais, lai apskatītos apdrošināšanu. Mēs, ārsti, esam kļuvuši par dispečeriem.
Ilze Liepiņa, ģimenes ārste Jelgavas novada Lielplatonē
Neesmu iedziļinājusies. Nezinu, kur būs jāskatās. Tā jau darba ir pilnas rokas, bet atkal izdomāts kaut kas, lai būtu vēl vairāk.
Laukos daudzi strādā mikrouzņēmumos un neskaitīsies nodokļu maksātāji. Kurš strādā oficiāli, kurš neoficiāli, ir grūti saprast. Tāpat, ja cilvēkam nav ne trūcīgā statusa, ne darba, kas būs ar viņu? Pagaidām skaidrības nav. Kad tuvosies nākamais gads, cerams, būs vairāk zināms.
