Piecus gadus Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka krēslā sēž Viktors Vanags, ko bez konkursa amatā iecēla pilsētas vadība; par padoto disciplīnas uzlabošanos, šajā laikā paveikto un štatu aizdomīgo audzēšanu viņu intervē Gaļina Kudrjavceva un Edgars Kupčs.
– No ikdienas policijas atskaitēm rodas iespaids, ka policija tikai aizvāc no ielām dzērājus un nomierina trokšņotājus. Kāpēc sabiedrībai netiek stāstīts par citiem darbiem?Mēs šos gadījumus arī analizējam, darbojamies tālāk.- Bet policijas darbs nav tikai dzērāju savākšana.Tie ir iedzīvotāju izsaukumi.- Vai kaut kas vēl neparādās atskaitē?Jā. Kriminālnoziegumi tiek tālāk nodoti Valsts policijai. Mēs apsekojam teritorijas izsaukumu gadījumos. – Vai nav tā, ka policijai ikdienā nākas apmeklēt vienus un tos pašus pārkāpējus?Strādājam ar viņiem. Vieni un tie paši nav. Bezpajumtnieki šodien ir vienā rajonā, nākamajā dienā jau citā. Tas ir mūsu ikdienas darbs, mēs to atspoguļojam.- Cik vidēji izsaukumu ir dienā? 22 – 25, ir dienas, kad 31.- Vai bieži ir gadījumi, kad cilvēki pārspīlē un sauc policiju, ja, piemēram, kaimiņos bērns ieraudas?Protams, ir tādi izsaukumi. Kaimiņš izsauc Pašvaldības policiju, jo kaimiņos trokšņo. Izrādās, augšā bērns uz lamināta grīdas ar savām mantiņām spēlējas un ir troksnis. Protams, tie ir sadzīves trokšņi, par kuriem kaimiņi savā starpā varētu vienoties. Bet mēs braucam, veicam pārrunas.- Kā ar jaunām tehnoloģijām – kā noder videokameras ielās? Vai daudz izbraukumu saistīts arī ar tajās fiksētiem gadījumiem?Jā, katru dienu videonovērošanas operators skatās situāciju. Izsaukumus nodod arī Valsts policijai. Bet pārsvarā mēs visus apkopojam – apstiprinās vai neapstiprinās informācija. Dažādi var būt.- Kas ir pēdējās lielākās lietas, ko izdevies atklāt?Pārsvarā tā ir alkohola lietošana sabiedriskās vietās. It sevišķi pie jaunā Mītavas tilta, bet visvairāk pie «Pasāžas». Pēdējā pusgadā Raiņa arī parkā. Videonovērošanas kameras sabiedrisko kārtību palīdz nodrošināt.- Arī kājnieku patruļas palīdz?Tieši tā. Arī auto patruļas. Vidēji diennaktī patruļās mums ir līdz 30 cilvēkiem, bet kopā diennaktī strādā 57 darbinieki – gan skolās, gan uz ielām, objektos. Vakara stundās strādā trīs patruļas.- Vai darbinieku atalgojums ir pietiekams? Salīdzinot ar Valsts policijas atalgojumu, tas ir augstāks.Vidējā alga ir pāri 300 latiem, apmēram 350 latu – Patruļpolicijas darbiniekiem. Domāju, ka atalgojumi ir vienādi, bet ir sociālās garantijas, obligātā apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Kārtībniekiem, kas strādā dažādās pašvaldības iestādēs, ir 220.- Vai ir izmaiņas uz augšu?Pašlaik nav, cerams, šogad būs paaugstinājums.- Kā dienests mainījies piecu gadu laikā, kopš esat pie stūres?Uzskatu, ka tas būtu jāvērtē sabiedrībai, jo Pašvaldības policija strādā kārtības sargāšanā. Piecos gados paveikts diezgan daudz, ir gan strukturālas, gan citas izmaiņas. Atskurbtuvē ierīkota ventilācijas sistēma, kas līdz šim bija sliktā stāvoklī, no padomju laikiem, veicām kosmētisko remontu, darbiniekiem ierīkotas dušas telpas. Šogad budžeta ietvaros labiekārtošanu turpināsim.- Jūsu darbiniekiem disciplīna aizvien mēdz pieklibot. Jums esot diferencēta attieksme pret saviem un «ne saviem» darba kārtības pārkāpējiem.Jūs noteikti domājat gadījumu ar Andreju Maslaku (Patruļpolicijas nodaļas inspektors – red.). Par fizisko ietekmēšanu tika saņemta informācija no pašu darbinieka. Uzreiz veicām pārbaudi, aptaujājot arī it kā cietušo personu, kas bija iesaistīta. Vīrietis iesniegumu rakstīt nevēlējās, neuzskatīja, ka viņam būtu fiziski nodarīts pāri. Komisija notikušo izvērtēja, un darbinieks pazemināts amatā. Domāju, tas ir pietiekams sods. Viņš bija inspektors, tagad kārtībnieks. Izmeklēšana nepierādīja, ka cilvēks ir piekauts, iespējams, tās bija divu darbinieku nesaskaņas.- Kā vispār ar kautiņiem policijā? Mazinās? Cik tādu ir gadā?Sākot ar 2008. gadu, bijuši vairāki. Piemēram, atskurbtuvē. Bet pēdējā laikā nav bijuši. Mums ir iekšējā audio un video novērošana, gan dežūrdaļā un medicīniskajā atskurbtuvē, gan arī transportlīdzekļos, bet ne visos.- Kā gada laikā mainās darbinieku skaits?Vidēji no 17 līdz 23 cilvēku mainība. Gan atnāk, gan aiziet. Darbinieku skaits palielinās. Pašlaik mums ir 182 štata vietas, divas vakances.- Vai tas ir vidējais aktuālo vakanču skaits?Jā, atrodam darbinieku, un atkal kāda vakance parādās. Pašlaik pieteikušies desmit pretendentu. Grūti izvēlēties. Visi pārsvarā bez specialitātes vai arī ir kāda sodāmība. Izglītības līmenis zems. Vidējā izglītība ir, bet ar zemām atzīmēm.- Vai ir kādas specifiskas prasības, lai kļūtu par pašvaldības policistu?Vērtējam arī pēc motivācijas, vai nāks strādāt tikai tāpēc, lai saņemtu algu. Taču jābūt vismaz vidējai izglītībai. Bet ir daudzi, kas pabeiguši augstskolu. – Pieminējāt strukturālās izmaiņas. Ko tas nozīmē?Optimizējām Operatīvās vadības nodaļu, pievienojām videonovērošanas grupu. Izveidota pilsētas un iecirkņu grupa, tie, kas darbojas ar saistošajiem noteikumiem un izskata iesniegumus, apseko pilsētu. Izveidota administratīvās prakses uzskaites grupa, kur sagatavo un nosūta materiālus izskatīšanai pēc piekritības un strādā ar tiesas izpildītājiem. Vēl ir sūdzību un iesniegumu izskatīšanas grupa, kas darbojas tieši ar iesniegumiem, gadā saņemam ap 800 – 900 iesniegumu, sabiedrisko attiecību speciālists un iekšējās drošības inspektors, kurš izskata iesniegumus un sūdzības par policijas darbu.- Vai viņam ir daudz darāmā?Ir. Viņš sākumā izskata, izvērtē.- Kas ir šajās sūdzībās?Pārsvarā nepareiza darbinieku rīcība vai lēmums. Jebkuru informāciju, ko saņemam gan no darbiniekiem, gan no iedzīvotajiem, analizējam.- Kā pucējat policijas tēlu?Pašlaik ar Valsts policiju īstenojam projektu, lai stāstītu sabiedrībai par savu darbu. Tāds jau bija Talsu novadā un Liepājā. Anketējam iedzīvotājus par drošību. Ir jāstrādā ar masu medijiem. Viss iespēju robežās.- Vai jums ir zināms, ka pagalmu labiekārtojusī firma vairs neeksistē?Jā, esmu informēts. – Runā, ka sākotnēji esat prasījis speciālu bruģi intensīvai lietošanai.Bruģis ir pilnīgi jauns, speciālisti no Domes skatījās, nekādu problēmu nav.- Trūkumu nav?Trūkumi bija. Tos novērsa, komisija pieņēma. Bet pirms jaunā gada izskanēja informācija, ka firma vairs neeksistē.- Kā izvēlējāties pretendentu?Tā bija zemākā cena. – Kā plānojat uzlabot tehnoloģisko bāzi?Nākotnē paredzēts aprīkot transportlīdzekļus ar sistēmām, kas ļaus personību noskaidrot uz vietas, lai nevajadzētu iesaistīt dežūrdaļu. Ir grūtības, lielākoties finansiālas.- Kāds šogad ir policijas budžets?Viens miljons 400 tūkstošu.- Vai un kāds varētu būt palielinājums?Pašlaik plānots tikai papildu atvaļinājuma pabalsts – 50 procentu apmērā no algas.- Kā ar prēmijām?Motivējam darbiniekus, kas atklāj noziegumus. Saskaņā ar atlīdzības likumu izmaksājam prēmijas līdz 30 procentu apmērā no algas, piemēram, par laupītāju aizturēšanu.- Vai līdz ar pilsētas infrastruktūras attīstību nebūs jāpalielina darbinieku štats?Visur būs videonovērošana. Arī Lielajā ielā, Pasta salā. Ceram, ka būs intelektuālā videonovērošana, kad cilvēku iesaiste mazāka. Vienai Mītavas tilta pusei gan ir apgaismojuma problēmas. – Vai pašvaldībai bieži sniedzat ieteikumus par drošības pasākumu uzlabošanu pilsētā?Visus ieteikumus un priekšlikumus iesniedzam pašvaldības iestādei «Pilsētsaimniecība», lai izvērtē. Darbinieki skatās, kuras pilsētas ielas ir sliktā stāvoklī, kur nav apgaismojuma, vērtē notekgrāvju stāvokli.
