– Es vēl jūtos kā studente, – tā saka Vanda Karlinska, jo jau divdesmit sešus gadus viņa ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes 8. dienesta viesnīcas pārvaldniece un Lielās ielas namā zina visu pat par katru tur iedzīto naglu.
– Es vēl jūtos kā studente, – tā saka Vanda Karlinska, jo jau divdesmit sešus gadus viņa ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes 8. dienesta viesnīcas pārvaldniece un Lielās ielas namā zina visu pat par katru tur iedzīto naglu.
– Ar studentiem strādāt ir interesanti. Viņi nāk no visiem Latvijas novadiem, un es zinu, kas notiek citur. Jaunieši tagad ir zinoši, diemžēl sadzīvisko attiecību līmenis ir zemāks nekā agrāk, – uzskata gaviļniece.
Vandas kundze ir dzimusi Rēzeknē, un viņas māmiņa ir poliete. Tāpēc meitenei arī ir dots tāds skanīgs poļu vārds. Interesanti, ka poļu kalendārā tas ir ierakstīts 23. jūnijā, kad latvieši svin vasaras saulgriežus.
1971. gadā Vanda sāka studēt LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē un dzīvot kopmītnē, tāpēc viņa labi zina, ko tas nozīmē.
– Istabiņā bijām piecas meitenes. Tagad tikai pirmkursnieki dzīvo četratā, bet vēlākos kursos kopā mīt trīs studenti. Esam izveidojuši arī dažus viesnīcas numurus, kuri ir ievērojami komfortablāki. Kurš tur dzīvos – tas ir līdzekļu jautājums, – saka Vandas kundze.
Jau studiju gados gaviļniece sāka strādāt Lielās ielas kopmītnēs, un tā ir viņas vienīgā darbavieta. Tādā lielā mājā vienmēr ir kas uzlabojams un kārtojams. To ikdienā cenšas darīt Vandas kundze kopā ar savu draudzīgā kolektīva astoņpadsmit darbiniekiem.
– Kad mācījos, likās dīvaini, kāpēc pārtikas tehnologam ir jāapgūst materiālu mācība, rasēšana, elektromehānika. Taču tagad tas viss noder. Es nevaru uzraudzīt, piemēram, remontdarbus, ja no tā visa neko nesaprotu, – atzīst Vandas kundze.
Studenti savu pārvaldnieci uzskatot par stingru, taču viņas vārdadienā apsveicēji nāk jau no paša rīta līdz vēlam vakaram.
Lai tā notiek arī visām pārējām šīsdienas gaviļniecēm – Vandām, Venerandām un Venijām!
