Bērvircavā janvāra vakarā aizgāju līdz klubam un pastkastē iemetu vēstuli ar apsveikuma kartīti jubilāram Vilnim R.
Bērvircavā janvāra vakarā aizgāju līdz klubam un pastkastē iemetu vēstuli ar apsveikuma kartīti jubilāram Vilnim R. Huligāni pastkasti salauza un tās saturu sadedzināja. Nākamajā rītā pastniecīte man atnesa atpakaļ to, kas no vēstules bija pāri palicis.
Pēc atgadījuma ar sadedzināto vēstuli man gribētos pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas 1949. gada 25. martā, kad lopu vagonos uz Sibīriju no dzimtenes izveda latviešus, savāca no vagoniem izmestās mazās zīmītes, lai atdotu promaizvesto cilvēku piederīgajiem. Bērni, riskējot ar savu drošību, tās nogādāja pēc norādītās adreses. Tā bija līdzjūtība pret mums.
Vai mūsdienu pastkastīšu postītāji būtu gatavi uz tādu pašaizliedzīgu rīcību? Un lūgums pasta darbiniekiem – varbūt viņi varētu parūpēties par pastkastīšu drošību un garantēt, ka vēstules tiks nogādātas adresātam.
