Pirms referenduma par Eiropas Savienību izskan eiroskeptiķu pārmetumi par valdības mēģinājumu uztiept tautai ES kā vienīgo Latvijas izdzīvošanas iespēju un noklusēt alternatīvas.
Pirms referenduma par Eiropas Savienību izskan eiroskeptiķu pārmetumi par valdības mēģinājumu uztiept tautai ES kā vienīgo Latvijas izdzīvošanas iespēju un noklusēt alternatīvas. Tādas, protams, pastāv. Nepievienojoties ES, Latvija varētu kļūt par kaut ko līdzīgu «ofšoram» Baltijas jūras krastā ar izdevīgākiem tirdzniecības nosacījumiem ar Krieviju un Ķīnu, nekā tie būs Igaunijai un Lietuvai kā ES dalībvalstīm. Ir iespēja lūgt pievienošanos un sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA), ja vien tā nākamo pāris gadu laikā jau nebeigs pastāvēt. Pieminēšanas vērts ir arī jaunais Eiropas draugu loks, ko veidos ārpus ES esošās valstis Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Moldova un Balkānu republikas. Lielākā daļa alternatīvu diemžēl ir tikai utopiskas fantāzijas un nespēj apmierināt Latvijas valsts un sabiedrības vajadzības mūsdienu globalizētajā pasaulē.
Pirmkārt, nebūdama ES, Latvija nekādā ziņā automātiski nepievienojas Eiropas Ekonomiskajai zonai (EEZ). Sarunas, kas šogad notika starp Latviju un EBTA valstīm par pievienošanos EEZ, nebija divpusējas, tā bija daudzpusēja vienošanās starp ES, tās nākamajām dalībvalstīm un EBTA par jauno tirdzniecības kārtību Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas un nu jau 25 ES dalībvalstu starpā. Nepievienojoties ES, Latvija varētu lūgt EBTA dalībvalstīm iespēju pievienoties šīs organizācijas dibināšanas konvencijai, tomēr par pievienošanos EEZ sarunas Latvijai jāsāk vēlreiz no sākuma, rēķinoties ar 24 ES dalībvalstu interesēm.
Otrkārt, EBTA valstīm Norvēģijai, Lihtenšteinai un Islandei pieeja EEZ izmaksā ļoti dārgi. Trīs bagātās valstis nesūdzējās par šo maksu 15 ES dalībvalstu tirgum, bet pieeja 25 valstu ES tirgum nu jau tām maksās desmit reižu vairāk. Pat Norvēģijā un Islandē arvien biežāk skan jautājums – cik izdevīgi valstij ir atrasties ārpus ES? Pievienojoties EBTA kā neatkarīga valsts, kā ES dalībvalsts, Latvija būtu spiesta dot savu finansiālo artavu 24 dalībvalstu ES. Treškārt, piekļūšana ES tirgum EBTA dalībvalstīm nenozīmē brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības un zivsaimniecības precēm. Pašlaik Latvijas tirdzniecība ES ar rūpniecības precēm notiek par nulles tarifiem, bet tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm ierobežo kvotas. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, ES tirgus būs atvērts mūsu lauksaimniecības precēm. Neesot ES, bet tikai EBTA, Latvijai tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm ar ES valstīm saglabāsies kvotu ierobežojumi.
Ceturtkārt, EEZ dalībvalstīm ir pienākums pārņemt visu jauno ES likumdošanu iekšējā tirgus jomā bez iespējām to ietekmēt, jo lēmumus pieņem tikai ES dalībvalstis. Pat Norvēģijas sabiedrībā, kas līdz šim turējusies pretim valsts iestājai ES, pašlaik vērojamas būtiskas pārmaiņas. ES atbalstītāju skaits šogad pirmo reizi pietuvojās 60 procentiem. Arvien vairāk norvēģu atzīst, ka EEZ sevi nav attaisnojusi kā ekonomiski izdevīgu alternatīvu dalībai ES un pēc ES paplašināšanās Norvēģijas ekonomiskās attiecības ar ES finansiāli kļūs vēl neizdevīgākas. Norvēģijas valdība ir pieļāvusi atkārtota pieteikuma iesniegšanu dalībai ES līdz 2010. gadam. Nav izslēgts, ka līdzīgu soli sper arī Islande. Tādēļ pamatots ir jautājums, cik ilgi EBTA vispār vēl pastāvēs. Jāatgādina, ka savulaik šajā organizācijā bija arī Dānija un Lielbritānija, Portugāle un Austrija, Somija un Zviedrija, taču tās visas pameta EBTA, lai kļūtu par ES dalībvalstīm. Tādēļ nekādi nav iespējams saprast, kā gan EBTA mūsu valstij varētu būtu izdevīgāka par iestāšanos ES.
ES savos vairāk nekā piecdesmit pastāvēšanas gados bijis veiksmīgs projekts un palīdzējusi daudzām valstīm gan uzlabot labklājību, gan stiprināt to neatkarību un kultūras identitāti, kamēr EBTA dalībvalstu skaits un ietekme gadu gaitā ir tikai samazinājusies par labu ES, un šīs organizācijas turpmākā pastāvēšana ir zem jautājuma zīmes. Nav valdības interesēs noklusēt nevienu no alternatīvām Latvijas dalībai ES. Tās ir zināmas, un informācija, kas ļauj spriest par šo alternatīvu izdevīgumu Latvijai, atklātībā pieejama jebkuram.
Pilns teksts atrodams portālā www.politika.lv.
