Pēc opozīcijas nemieriem un to radītājiem uzlabojumiem Rīgas domē pastāvošajā kārtībā sešās Latvijas pašvaldībās, tostarp Jelgavas novadā, Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prasa atcelt nedemokrātiskos noteikumus pašvaldību nolikumos. Taču Jelgavas pašvaldību, kurā arī opozīcijai trūkst iespēju pacelt balsi (debates domes sēdēs ir pieļaujamas tikai tad, ja par tām ir nobalsojis vairākums), gan VARAM, gan arī tiesībsargs liek mierā.
Deputāti vēlējušies izrādīties
Līdz pērnā gada 29. novembrim Jelgavas novada pašvaldības nolikums atļāva opozīcijas deputātiem gan rosināt debates, gan arī uzdot tik daudz jautājumu, cik tie uzskata par vajadzīgu. Taču todien novada dome nolēma, ka deputātam domes sēdē ir atļauts uzdot vien divus jautājumus.
Pamatojot pašvaldības nolikumā veiktās izmaiņas, Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone stāsta: “Šie grozījumi iestrādāti, lai deputātus apzināti rosinātu vairāk par lēmumprojektiem debatēt, diskutēt, izteikties, uzdot jautājumus bez ierobežojumiem pirms domes sēdes, tostarp komiteju sēdēs.” D.Kaņepone piebilst, ka vairāki deputāti, izmantojot arī pašvaldības lietvedības sistēmu, iesniedz savus komentārus un priekšlikumus, par kuriem pēc tam tiek debatēts sēdes laikā. Jelgavas novada domes pārstāve atzīmē – pašvaldības prakse liecina, ka nereti domes sēde tās atklātuma un audioierakstu dēļ tiek izmantota kā publiskas izrādīšanās, politiska skatuve, ko dažkārt deputāti mērķtiecīgi, neatbilstoši un nekorekti mēdz izmantot, lai celtu savu popularitāti.
“Veidojas ačgārna prakse – komiteju sēdēs deputāti klusē, neuzdod nevienu jautājumu un pēc tam “padara krāsaināku” domes sēdi. Turklāt tādā gadījumā lēmumprojekta virzītājam nereti nav iespēju sagatavot šiem jautājumiem pienācīgas atbildes,” skaidro D.Kaņepone.
Vairākums VARAM neņēma vērā
Cits viedoklis ir deputātam Ralfam Nemiro. Viņaprāt, iespēja domes sēdē uzdot neierobežoti daudz jautājumu ir ļoti svarīga.” Piemēram, nepavisam nav pieļaujams, ka deputāts ar vieglu roku nospiež balsošanas pogu, ja tiek lemts par viena miljona eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem, kā tas ir saistībā ar Līvbērzes Kultūras nama rekonstrukciju. R.Nemiro spriež, ka šādā reizē pirms balsošanas deputātam, iespējams, būtu ko jautāt gan ziņotājam, gan būvvaldes un finanšu daļas, gan arī jauniešu lietu un kultūras darba lietpratējam. “Manis nosaukto personu skaits jau pārsniedz divus. Bet, ja deputātam jautājuma izskatīšanas laikā atļauts pajautāt tikai divas reizes, kā tad es varu noskaidrot savu viedokli?” retoriski jautā deputāts. Viņš piebilst, ka pašvaldībā pastāvošo četru komiteju sēdēs katrs deputāts strādā atsevišķi, tādēļ domes sēdes ir svarīgs lēmumu pieņemšanas instruments.
“Sakarā ar pērn 29. novembrī veiktajām izmaiņām pašvaldības nolikumā 5. decembrī mēs, vairāki deputāti, vērsāmies VARAM, kur saņēmām atbildi, ka jautājumu skaita ierobežošana nav demokrātiska,” stāsta R.Nemiro. Taču viņu pārsteidzis kolēģu Valdas Sējānes, Ilzes Vītolas, Jura Razživina, Jura Lavenieka, Ojāra Brieža, Aivara Nagļa, Modra Jansona, Sarmītes Balodes, Aijas Tračumas un Intas Savickas vairākuma balsojums pret ministrijas prasību mainīt nolikumu.
Par jaunu 18. aprīlī izsūtītā
VARAM vēstule, kas Jelgavas novada domei prasa jau nekavējoties veikt grozījumus novada saistošajos noteikumos, pēc R.Nemiro domām, tomēr problēmu atrisinās. Deputāte Irina Dolgova uzskata, ka Jelgavas novada pašvaldība tomēr pārkāpj VARAM prasību, jautājuma izskatīšanu atliekot uz maiju. “Ja prasīts nolikumu mainīt nekavējoties, tad tas būtu jādara triju dienu laikā,” teic I.Dolgova.
Tikmēr Jelgavas domē nedemokrātiskais noteikums par debašu rosināšanu tikai tad, ja par to balsojis deputātu vairākums, pret kuru iestājas deputāts Aigars Rublis, pastāv varbūt pat vairāk nekā desmit gadu. VARAM par to nav cēlis nekādus iebildumus. Taču arī Tiesībsarga birojs, kas par šo punktu bezrezultatīvi iebilda divkārt (2017. gada oktobrī un 2018. gada martā), nav izmantojis tā rīcībā esošo varu. Tiesībsargam ir tiesības valsts vai pašvaldības institūciju, kas neievēro likumu, sūdzēt Satversmes tiesā. Uz 26. aprīlī “Ziņu” izsūtīto vēstuli Tiesībsarga birojs vēl nav atbildējis.
