Jelgavā sākusies pašvaldības agonija – haotiski, ignorējot likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību, tiek atslēgta apkure pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavā sākusies pašvaldības agonija – haotiski, ignorējot likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību, tiek atslēgta apkure pilsētas iedzīvotājiem. Tagad pašvaldības bankrota faktu jelgavnieki izjūt konkrētās izpausmēs.
Likums «Par pašvaldībām» kā primāro pašvaldības funkciju nosaka «organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds». Jelgavas pašvaldība šo funkciju izpildi vairs nespēj nodrošināt.
Vēl nesen Jelgavas Siltumtīklu direktors G.Dupužs īpaši skaistā izdevumā, kas tapis par iedzīvotāju naudu, informēja viņus, ka pagājušā gada beigās maksājumi par patērēto siltumenerģiju sasnieguši 98 procentus. Dažas dienas vēlāk Valsts ieņēmumu dienests uzlika arestu STU bankas kontam. Vēl dažas dienas vēlāk Jelgavas Cukurfabrika brīdināja: ja STU nesamaksās parādus, tiks atslēgta siltumenerģijas piegāde Pārlielupei. Vēl dažas dienas vēlāk «Latvijas gāze» uz pusi samazināja dabasgāzes padevi. Jelgavas Domes deputāti tā vietā, lai noskaidrotu, kā gan radusies šāda ārkārtēja situācija, piedāvā «Latvijas gāzei» katlumāju… Nožēlojami!
Jelgavas Siltumtīkli snieguši nepatiesu informāciju – apkure tiek atslēgta arī tām mājām, kuru iedzīvotāji iepriekš nav tikuši informēti. Savukārt namos, kurās paredzēja «daļēji» atslēgt apkuri, tā tiek atslēgta pilnībā. Zinot par nepārtrauktajām nelikumībām, kuru fonā notiek siltuma piegāde, nebūtu brīnums, ja STU pieprasītu samaksu no iedzīvotājiem arī par šo «daļējo» apkuri. Jelgavnieki, kuri apzinīgi kārtojuši visus maksājumus par siltumenerģiju, tagad spiesti dzīvot veselību apdraudošos apstākļos. Vai Domes deputāti apzinās, ka aukstajos dzīvokļos salst arī zīdaiņi un veci cilvēki? Ar kādām tiesībām viņi tiek pakļauti šādai spīdzināšanai? Šādas tiesības ne Domei, ne STU nav devis neviens.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka: patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja «nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu». Jelgavas iedzīvotājiem šāda iespēja bijusi liegta. Patērētāja tiesības tiek pārkāptas, ja «samaksa [par pakalpojumu] nav noteikta pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to». Arī šajā gadījumā jelgavnieku tiesības ir ignorētas.
Likums nosaka, ka «pakalpojums uzskatāms par nepienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja, to sniedzot, nav ievērotas normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu prasības, nav ievēroti līguma noteikumi vai tam ir citi būtiski trūkumi; par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc pakalpojumu nav iespējams izmantot paredzētajam nolūkam vai arī tas rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi». Jelgavas iedzīvotāji līdz šim saņēmuši nekvalitatīvus pakalpojumus no Jelgavas Siltumtīkliem. Ar viņiem pretēji tam, kā to nosaka likums, nav slēgti līgumi, nav sniegtas garantijas, nav bijusi pieejama pat informācija.
STU pienākums bija (un ir) iepazīstināt patērētājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, drošumu, cenu, garantiju un garantijas remonta iespējām, lietošanas noteikumiem. LR Enerģētikas likums paredz, ka ikvienam energoapgādes uzņēmumam jābūt kurināmā drošības rezervei — īpašumā esošam noteiktam kurināmā krājumam, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju. Kurināmā drošības rezerves apjomu norāda arī energoapgādes uzņēmumam izsniegtajā licencē. Kur tad palikušas ir Jelgavas Siltumtīklu rezerves? Acīmredzot STU ignorējis pat licencē ietvertos nosacījumus. Apkuri vēl joprojām drīkst atslēgt tikai tad, ja diennakts vidējā temperatūra trīs dienas pēc kārtas bijusi plus astoņi grādi.
Šis pats likums paredz pašvaldībām prognozēt un plānot siltumapgādes attīstību. Jelgavas Dome, pietrūkstot kontrolei pār savu pašvaldības uzņēmumu, nav spējusi prognozēt situācijas attīstību. Pašvaldībā izsludināma enerģētiskā krīze – Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā izsludināms periods, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes uzņēmumiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes uzņēmumi nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.
Izsludināt vietējo enerģētisko krīzi jāierosina Domes priekšsēdētājam gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību un veselību. Enerģētiskās krīzes laikā Jelgavas Siltumtīkli, lai pēc iespējas nodrošinātu iedzīvotājus ar nepārtrauktu siltumapgādi, var sākt izmantot kurināmā drošības rezervi, kuras apjoms un veids noteikts licencē. Likums gan neparedz gadījumus, kad šī rezerve jau ir izlietota… Turklāt likums paredz, ka krīzes pārvarēšanas un novēršanas pasākumus pašvaldība finansē no sava budžeta līdzekļiem, bet Jelgavas Domē noris cīņa par to, vai piešķirt 700 latu Tautas tēlotājmākslas studijai, vai ne…
Pašvaldības finansu krīze neradās vienā dienā un bez jebkādiem cēloņiem. Krīzei jeb varas agonijai ir ilga priekšvēsture: likumu ignorance, deputātu un ierēdņu bezatbildība, kā arī Jelgavas Siltumtīklu vadības dzīve bez jebkādas Domes kontroles.
Jelgavas Dome ir apstiprinājusi divpakāpju tarifu, saskaņā ar to no iedzīvotājiem tiek iekasēta nauda. Taču arī šodien šis tarifs vēl joprojām ir nelikumīgs. Tāpat kā pašlaik īstenotā iedzīvotāju dzīvokļu atslēgšana no centrālās siltumapgādes ir nelikumīga.
