Premjers runā par nestabilitāti Ne pārāk nopietni ņemamas, tomēr satraucošas ziņas atskan no augstās varas koridoriem.
Premjers runā par nestabilitāti
Ne pārāk nopietni ņemamas, tomēr satraucošas ziņas atskan no augstās varas koridoriem. Premjers Guntars Krasts, pavaldījis knapi pusotru mēnesi, jau sācis runāt par valdības nestabilitāti. G. Krastu satrauc disciplīnas trūkums valdību veidojošo frakciju rindās, un sevišķi nepamierināts premjers ir par LZS, KDS, LDP frakcijas dīvainajām nostājām pasažieru transporta un zemes nodokļa jautājumos. Kristiešu – zemsaviešu politiķi tribīnes runās ir atļāvušies kritizēt valdības kursu, un pats trakākais – iesnieguši savu projektu, kurā viens punkts paredz domāt par Latvijas dzelzceļa priekšnieka Andra Zorgevica ņemšanu nost no amata. Vēl viens punkts paredz, lai Saeima izstrādā līdz 1. oktobrim Dzelzceļa likumu. LZS, KDS, LDP priekšlikumi ir absurdi, jo Dzelzceļa likuma izstrāde jau tāpat ir paredzēta valdības deklarācijā, savukārt Zorgevica nost ņemšana nav nemaz Saeimas kompetencē, un loģiski, ka priekšlikumi tālāk nevirzījās, tomēr premjers un viņa tēvzemiešu partija ir sašutusi par šādiem izlēcieniem. Tēvzemieši pārmet kristīgajiem zemsaviešiem populismu un ir nobažījušies, vai ar tādiem partneriem varēs kopīgi soļot tālāk uz Latvijas plauksmi un zelsmi. Pagaidām grūti spriest, cik tālu aizies nesaprašanās partiju starpā – puslīdz skaidrs, ka trīs lielie vaļi -TB / LNNK, DPS un LC – cits citu pagaidām negrasās nokost, taču nežēlastībā var krist LZS, KDS, LDP frakcija. Šodien paredzama izšķirīga sadarbības padomes sēde, kurā gaidāma ļoti barga runāšana. Neviens jau patiesībā negrib satricinājumus, premjers grib tikai vienu – lai LZS, KDS, LDP uzņemas tādu pašu atbildību kā trīs lielās partijas. Premjers grib izskatīties tikpat bargs, kāds bija A. Šķēle, taču viņam tas nekad neizdosies, viņš šā vai tā būs atkarīgs no partiju vēlmēm, viņam nesanāks dūres sišana uz galda. Dūri sita A. Šķēle, un viņam tas beidzās ar demisiju.
Opozīcija mīl vaiņodiešus un zemniekus
Opozīcija tikmēr uz pasažieru transporta problēmu rēķina vāc punktus un cenšas izskatīties varen laba vēlētāju acīs. Frakcija Latvijai pat aizdomājusies līdz traki viltīgam gājienam – aicina ļaudis zvanīt pozīcijas frakcijām un paust savu nostāju pret Vaiņodes – Liepājas dzelzceļa slēgšanu. Tomēr ļaužu aktivitāte nav nekāda lielā – nevarētu teikt, ka šajās dienās frakciju kabinetu telefoni būtu karsti no zīgeristiešu aicinājumu sadzirdējušo ļaužu zvaniem. Vaiņodes – Liepājas, kā arī citu mazrentablu pasažieru maršrutu slēgšana ir reti sāpīga problēma – Lejaskurzemes ļaudis vairāk nekā 20 dienas rīko piketus un pat sākuši badastreiku. Viņu taisnība ir tā, ka pēc dzelzceļa līnijas slēgšanas viņi vairs nevar ērti braukt no Vaiņodes uz Liepāju, daudziem tā patiesi ir traģēdija – tiem, kam autobusu pieturas nu atrodas tālu no mājām un varbūt vairs nav iespējas aizbraukt uz Liepāju pie dakteriem. Taču arī Satiksmes ministrijai, ministram Vilim Krištopanam un Latvijas dzelzceļam ir sava taisnība, ka tādas līnijas kā Liepāja – Vaiņode bez īpašām budžeta dotācijām dzen Latvijas dzelzceļu bankrotā. Savulaik pār vari gribēja lidot Latvijas aviolīnijas, ņēma kredītus, lai tikai nepārtrūktu lidošana, taču fināls bija bēdīgs – izputēšana. Latvijas aviolīniju vietā ir stājušās citas aviokompānijas, taču, kas stāsies Latvijas dzelzceļa vietā?
Deputātiem neveicas ar aritmētiku
Opozīcijas un arī toreizējās LNNK frakcijas pārstāvju kvēlā mīla pret lauku ļaudīm savulaik bija skaista lieta – daļa deputātu panāca, lai jau pieņemto likumu par zemes nodokli prezidents Guntis Ulmanis atmet atpakaļ Saeimai vēlreizējai caurskatei. Projektā bija paredzēts palielināt zemes nodokli 2,4 reizes. Ak, vai – tik šausmīgs nodokļa paaugstinājums! Atgriezies Saeimā, likums mazliet tika palabots, un skaitlis 2,4 pārvērtās par 1,5. Viss būtu jauki, taču šis skaitlis vairs nenozīmēja agrākā nodokļa paaugstināšanu 1,5 reizes, bet kaut ko pavisam citu – to, ka zemes nodokli nu jāsāk rēķināt no zemes kadastrālās vērtības. Laucinieks lielu triecienu nesajuta, jo kadastrālā vērtība lauku zemei nav milzīga, taču pilsētās un sevišķi Rīgā dažam zemes īpašniekam nodoklis iznāca 15, citam – 20, citam vēl vairāk reižu lielāks nekā iepriekš. Zemes īpašnieki ir dažādi – vienam patiesi būtu jānokaunas, ka viņš par zemi, uz kuras atrodas tirgus cenā miljonos vērts nams, negrib samaksāt pāris simtus latu lielu nodokli, taču zemes īpašnieki ir arī graustiem, kuros saspiestībā dzīvo daudzbērnu un citāda veida hronisku īres nemaksātāju ģimenes. Pašvaldībām ir dota visai liela vara – tā drīkst samazināt nodokļa summu uz pusi un piešķirt dažādus atvieglojumus atkarībā no zemes lietošanas. Nelaime tikai tā, ka Rīgā pašvaldība savas tiesības negrasījās izmantot, kamēr nesākās zemes īpašnieku piketi. Rīgas kungi gribēja visu, nedomājot, ka var nedabūt neko. Nu Rīgas kungi ir attapušies un sākuši domāt, bet tikmēr deputāti Saeimā atkal sāk visai dīvainu matemātiku – iesniegts priekšlikums samazināt zemes nodokli līdz 0,25 procentiem no kadastrālās vērtības. Ja šāds likums tiktu pieņemts, mirklī sabruktu visi pašvaldību budžetu plāni, izceltos varens juceklis, bet kas tad no tā deputātam – viņam, ka tikai kādu aizstāvēt un lieku reizi iekāpt tribīnē sacīt kādu kvēlu runu.
Emša cīņa par renģu dzīvībām
Pāris kilometru attālumā no Latvijas robežas – Būtiņģē -, bijušajā Latvijas teritorijā jau vairākus gadus tiek būvēts naftas termināls. Lielā platībā pazemē saraktas neskaitāmas naftas tvertnes, bet nākamajos plānos paredzēts būvēt platformu jūrā, pie kuras piestāt tankkuģiem. Cauruļvadam būs jāsavieno platforma ar zemē saraktajām cisternām. Jau tagad Būtiņģē ir sagāzta milzu nauda, bet vēl lielāka nauda vajadzīga caurulei un platformai.
Vides valsts ministrs Indulis Emsis ar savu vēstuli Japānas bankai «The Bank of Tokyo – Mitsubishi Ltd.» ir mēģinājis izjaukt lietuviešu plānus dabūt no šīs bankas lielu kredītu. Vēstulē paustas bažas par gaidāmu ekoloģisku katastrofu, ja termināls tiks uzbūvēts. Lietuvieši ir izsaukuši Latvijas vēstnieku uz pārrunām, un briest starptautisks skandāls.
Būtiņģes naftas termināls patiesi ir ekoloģiski bīstams, lai kādus tur aprēķinus un drošības garantijas nerādītu lietuvieši – pat sīka avārija var iznīcināt visas brūnaļģes Kurzemes piekrastē, un še vairs reņģes ilgi tad nenārstos. Taču Latvija nav daudz labāka – arī mūsu varaskungiem ir ne mazāk ekoloģiski bīstami plāni – kopīgi ar rietumniekiem urbt naftu Baltijas jūras šelfā iepretī Lietuvas krastiem robežstrīdīgā vietā. Nezin vai I. Emsis ar savām zaļajām idejām iespēs pretoties citu kungu naudas kārībai un naudas varai.
