Kalnciema pagasta vidusskolas 12. klases skolniece Marija Fjodorova šogad guvusi godalgas piecās mācību olimpiādēs.
«Latviešu valodas eksāmens bija viegls. Matemātikā grūts šķita tikai viens uzdevums. Arī izvēles eksāmenā krievu valodā, lai gan tā ir mana dzimtā, lasīšanas daļa bija diezgan sarežģīta. Taču nemierīgāks prāts ir par angļu valodas rezultātu, jo man šis priekšmets īpaši nepadodas, bet būs svarīgs iecerētajā augstskolā,» savas sekmes izšķirošajos valsts pārbaudes darbos pieticīgi vērtē Kalnciema pagasta vidusskolas par «zelta gabaliņu» dēvēta 12. klases audzēkne Marija Fjodorova. Topošā absolvente, kas kopā ar pieciem klasesbiedriem izlaidumu svinēs 11. jūnijā, ir ne tikai ļoti labestīga un izpalīdzīga, bet arī šogad uzvarējusi ekonomikas, bioloģijas un krievu valodas starpnovadu olimpiādēs, fizikā ieguvusi otro vietu, bet matemātikā – «bronzu».
Paļaujas uz Dievu
Marija Kalnciema pagasta vidusskolu par savu sauc no 1. klases. Skolu ar teicamām sekmēm jau beigušas abas vecākās māsas, bet jaunākā – Viktorija – mācās 10. klasē un arī gūst labus panākumus mācību olimpiādēs. Piemēram, šogad viņa saņēma pašvaldības pateicību par trešo vietu krievu valodas zināšanu sacensībās.
«Mēs esam gudras, jo tādi ir mūsu vecāki,» smaidot Marija cenšas atšķetināt «gaišās galvas» noslēpumu. Tētis Ivans, kurš ir krievu Vasarsvētku draudzes mācītājs Jūrmalā, un mamma Lada gan nekad nav spieduši meitenes sēdēt pie grāmatām, bet rādījuši labu piemēru un mācījuši no sirds ticēt, kas arī lieti noderējis skolā. «Mācības man grūtības nesagādā, bet olimpiādēs un eksāmenos uztraukums ir tik liels, ka rokas trīc. Bet es taču ticu Dievam un zinu, ka Viņš man palīdzēs! Kad ķeros klāt uzdevumiem, uztraukums aiziet,» stāsta Marija.
Mācību olimpiādēs meitene piedalās no 5. klases, kad matemātikas skolotāja pamanīja Marijas varēšanu un noticēja, ka izdosies. Līdz 10. klasei šis arī bija vienīgais priekšmets, kurā sacensties ar citiem novadu skolēniem. Taču ne vienmēr mācībās viss gājis uz «urrā!». «Varētu teikt, ka līdz 8. klasei es nemācījos. Man bija viduvējas atzīmes. Taču kaut kā sanāca, ka saviem klasesbiedriem izteicos – varbūt man kļūt par teicamnieci? Viņi tam neticēja, tāpēc gribēju pierādīt. 8. klasē es ļoti daudz mācījos. Pēc tam aizgāja pats par sevi, un īpaši gatavojos tikai olimpiādēm,» ceļu uz panākumiem mācībās ieskicē topošā absolvente.
Sociālais darbs pret ģenētiku
Par Kalnciema pagasta vidusskolā pavadīto laiku viņa teic, ka tas bijis «vienkārši burvīgs». «Es ļoti mīlu šo skolu. Tas nenotika uzreiz, bet kad pamanīju, ka skolotāji ir ļoti atsaucīgi, dod no sevis visu, ko spēj, uztraucas par mums un mēģina palīdzēt tiem, kam neiet mācībās,» novērtē divpadsmitklasniece. Arī par saviem klasesbiedriem viņa saka tikai to labāko. Jaunieši ir izpalīdzīgi, draudzīgi. Uzmundrina, kad kādam, kuru vidū bijusi arī Marija, uznācis nogurums un apnikums mācīties. Un visi turpināšot studijas. Protams, arī klases «olimpiete». Viņa savā plānā gan izdarīja būtiskas izmaiņas.
«Vispār es mīlu bioloģiju. Man patīk skatīties, cik līdz pēdējam sīkumam gudri esam radīti. Tāpēc gribēju studēt ģenētiku. Tomēr līdz galam tas manā sirdī neiegūlās, jo, lai gan labprāt darbojos viena, vēlos vairāk strādāt un palīdzēt cilvēkiem. Tamdēļ stāšos Rīgas Stradiņa universitātē, lai studētu sociālo darbu. Manuprāt, tā ir ļoti laba profesija,» apņēmusies Marija.
Tomēr līdz galīgajai izvēlei vēl ir nedaudz laika. To bez piecām minūtēm absolvente, kurai beigušies arī visi eksāmeni, droši vien pavadīs savās iemīļotajās nodarbēs. Marija pašmācības ceļā apguvusi ģitārspēli, raksta gaišus dzejoļus, labprāt lasa grāmatas par iedvesmojošiem cilvēkiem, rada digitālus zīmējumus, kā arī smalkus 3D origami. «Visu pats var iemācīties. Mums taču ir internets!» vēl vienu mācīšanās metodi atklāj «olimpiete», kura līdz šim arī aktīvi darbojusies vidusskolas skolēnu padomē, sekojot līdzi savu skolasbiedru sekmēm.
Nelielās, ka ir visgudrākā
Anita Klupša, Kalnciema pagasta vidusskolas direktore
Marija ir fantastiska, ļoti labestīga meitene. Arī klasesbiedri viņu raksturo kā ļoti izpalīdzīgu, kas palīdz mācībās. Lai gan Marija ne tikai savā klasē, bet visā skolā ir visgudrākā, viņa tāpēc nejūtas pārāka par citiem. Klusa, kautrīga, bet visu izdara. Kā Marija pati par sevi teikusi – cilvēks var visu, ja vien grib. Novēlu, lai viņa tiešām sasniedz, ko grib. Izlaidumā būs grūti šķirties, bet zinām, ka Marija noteikti pie mums atgriezīsies. Viņa ir tik pateicīga skolotājiem un skolai, ka atzina – labprāt vēlreiz paliktu 12. klasē.
