Par Vilcē nedēļas nogalē pastrādāto zvērību vēl kādu laiku runās viss pagasts un tuvējā apkārtne. Onkulītis, kuram dzīve aprauta astoņdesmitajā gadu desmitā, bijis lāga vīrs un tādu galu noteikti nebija pelnījis. Policija jau izmeklē šo slepkavību, vakar notverts arī aizdomās turamais, taču līdz tam – iedzīvotājos liela neziņa, minējumi, baumas un bailes. Likumsargi klusē kā partizāni, aizbildinoties ar izmeklēšanu, vēlāk presi lūdz nepublicēt sākotnēji pašu sniegto informāciju par aizdomās turamo, bet cilvēki tikmēr spiesti dzīvot bailēs un neziņā. Sarunās ar vietējiem pārsteidza kāds no viņiem dzirdēts fakts: kad zvanīts policijai, lai pavēstītu par ko nelāgu pensionāra mājā, dežurējošais likumsargs nevis steidzies rīkoties, bet mierīgā tonī piedāvājis policijas izsaucējiem pašiem ielīst mājā pa izlauzto logu un palūkoties, kas tur īsti noticis. Laikam labi vien ir, ka veselais saprāts cilvēkus no tā atturējis un viņi uzstājuši, ka jābrauc un tas jādara policijai. Tad sekojis dublis numur divi: adreses atrašana. Māja, kur notika slepkavība, neatrodas Vilces centrā, un nezinātājiem to sameklēt ir problemātiski, taču vai mūsdienu digitalizētajā un modernajā pasaulē policijas automašīnas nav iespējams aprīkot ar tādām navigācijas sistēmām, lai tās pēc iespējas ātrāk ierastos vajadzīgajā adresē? Var jau gausties, ka valstij tam trūkst naudas, bet cik līdzekļu tiek patērēts, izbraukājot pagastu krustu šķērsu notikuma vietas meklējumos! Kamēr policija joprojām klusē par mirušā nāves apstākļiem, vietējie ļaudis ļauj vaļu fantāzijai un baumām: vieni stāsta, ka «maniaks» savu darbu padarījis ar cirvi, citi – ka ar kāju un dūru palīdzību. Kas zina, varbūt līdz rītdienai pavīdēs vēl kāda versija, jo policija izvēlējusies klusēt.
