Vai jums ir gadījies atklāt, ka lētāka kļuvusi maize? Ak, nav gan? Bet graudu cena, kad tos pērk no zemnieka, gan kļūst jo gads, jo zemāka.
Vai jums ir gadījies atklāt, ka lētāka kļuvusi maize? Ak, nav gan? Bet graudu cena, kad tos pērk no zemnieka, gan kļūst jo gads, jo zemāka. Kilograms maizes pie mums maksā ap 40 santīmu, bet zemniekam par graudu kilogramu dod labi ja septiņus santīmus. Kam tad paliek pārējais?
Izmeklētāju funkcijās neiedziļinājušies, Zemgales labības audzētāji, trešdien tikdamies ar zemkopības ministru Pēteri Salkazanovu un Labības tirdzniecības aģentūras direktoru Juri Sprūdžu, tomēr sprieda, ka no katra maizes kukulīša cenas vismaz viena santīma «pārbīdīšana» graudu audzētājam atrisinātu, ja nu ne visas, tad ļoti daudzas problēmas gan.
Pagājušajā gadā zemniekus zināmā mērā izglāba valsts intervence, kas patiesībā bija kā tāds padomjlaiku valsts iepirkums: valsts noteica cenu, kas bija pat augstāka par pārstrādātāju solīto, un par tādu graudus arī iepirka. Skaidrs, ka šogad tā nebūs. Rudenī graudiem cenu, Jura Sprūdža vārdiem, noteiks biznesmeņi – pircēji. Bet, kad iekšējais tirgus būs pilns, sāksies graudu intervence, lai nopirktu pārprodukciju. Taču jāņem vērā, ka cenas nebūs pērnās un arī ne tās, kas iekšējā tirgū, cenas būs tādas, lai pēc tam vismaz bez zaudējumiem lieko labību varētu realizēt ārpus Latvijas robežām. Taču zemniekiem tas rada ne tikai galvassāpes. Dzintars Erdmanis no Kuldīgas rajona Vārmes pagasta uz tikšanos līdzi bija paņēmis ziemas kviešu hektāra izmaksu aprēķinu. Lūk, tas:
Izdevumu postenis Izmaksas latos
herbicīds raundaps 18
miglošana 5
aršana 20
šļūkšana 8
kultivēšana 2 x 16
sēkla 27,5
akmeņu lasīšana 5
sēja 10
minerālmēsli 39
minerālmēslu sēja 5
virsmēslojums 15
herbicīds+ cikocels 6
miglošana 5
kulšana 20
graudu aizvešana 5
kaltēšana (3 t) 30
Kopā par hektāru 249
lati.
Ja caurmērā no hektāra iekuļ trīs tonnas graudu, tad tonnas pašizmaksa ir 83 lati. Pagājušajā gadā caurmēra ražu lēš ap divām tonnām no hektāra, tad graudu pašizmaksa ir 124,5 lati. Valsts intervences cena bija 74 lati par tonnu. Nav jābrīnās, ka, piemēram, Sidrabenes pagastā 1200 hektāros auglīgas zemes ražo vienīgi vībotnes. Kāds varbūt iebildīs, ka zemniekiem labību vajadzētu papūlēties izaudzēt lētāk. Varētu jau, ja ne vecā, mazražīgā vai jaunā ar augstiem kredītprocentiem pirktā tehnika, ja ne dārgās ķimikālijas un degviela, ja un ja…
Pēteris Salkazanovs uzskata, ka pašreizējā situācija ir cīnīšanās ar sekām. Ir jābūt vertikāli integrētam uzņēmumam, kur ražotājs, pārstrādātājs un tirgotājs būtu viens vesels. Vertikāli integrēts ir igauņu Rakveres gaļas kombināts, tāpēc spējis «izgriezt pogas» pārējiem.
Peļņu, kas rodas pārstrādes rezultātā, pārdala par labu sivēnu audzētājam. Pie mums, ministrs domā, šādu vertikāli integrētu uzņēmumu veidošanu varētu veicināt ar subsīdijām. Savus ierosinājumus izteica arī Juris Sprūdžs – līdz labības pļaujai ir laika domāt. Bet kāds varbūt aizmirst, ka pirms kulšanas ir sēja. Pavasarī…
Ideju tikšanās reizē bija diezgan daudz kā abiem amatvīriem, tā graudu audzētājiem. Un iespējams, ka ne viens, ne otrs gluži visu sarunu partnerim priekšā neklāja. Zemnieki vismaz vienu savu ideju noteikti paturēja azotē – varbūt vēl sliktākiem laikiem, ja tādi vēl iespējami.
Zviedrijā esot aptaujāts vesels tūkstotis pilsētnieku par to, vai viņiem ir vajadzīgi zemnieki. Tikai viens esot apgalvojis, ka ne. Sesavas pagasta zemniece Jolanta Knope domā, ka līdzīgas atbildes būtu arī Latvijā.
Latviešu tautai zemnieki ir vajadzīgi. Viņa izteica aizdomas, ka zemnieki nav vajadzīgi kādam citam…
