Ziemīgajā Adventes laikā pašā nedēļas vidū savus vārdus sumina stiprā dzimuma pārstāvji Valdis, Voldemārs un Valdemārs.
Ziemīgajā Adventes laikā pašā nedēļas vidū savus vārdus sumina stiprā dzimuma pārstāvji Valdis, Voldemārs un Valdemārs.
Īstenībā viņa vārds ir Vladimirs: «Tādu vārdu man ir devuši vecāki. Vienpadsmit gadu vecumā līdz ar dzīvesvietas maiņu pats sevi sāku dēvēt par Valdi. Pareizāk sakot, latviskoju Vladimiru, un visatbilstošākais vārds tam bija Valdis.» Dokumentos viņš raksta (kā pats saka) garo vārdu, bet pārsvarā lieto saīsinājumu. Puisis atzīst, ka labprāt savu vārdu mainītu arī pasē: «Bet līdz tam vēl nedaudz būs jāpagaida, jo gribu mainīt arī uzvārdu, tādēļ būs jāšauj divi zaķi ar vienu šāvienu.»
Valdis mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes pēdējā kursā un ļoti cer, ka šogad mācības arī sekmīgi pabeigs. Daudz jau vairs nav atlicis – divas sesijas un bakalaura darbs. Savu tuvāko nākotni viņš plāno saistīt ar Jauno zemnieku klubu, kur pērn bijis viceprezidents, bet tagad pilda atbildīgā sekretāra pienākumus.
Man patīk būt vienam – tas ir laiks, kad sakārtot sevi, novēršoties no steigas, darba un nebeidzamās kustības. Tad mani neviens netraucē un nekur nav jāsteidzas. Bieži gan man neiznāk būt vienam, šos brīžus es augstu vērtēju.
Decembris Valdim ir īpašs mēnesis – tas ir viņa dzimšanas dienas, kā arī abu (Valda un Vladimira) vārdadienu laiks. Puisis šos svētkus īpaši nesvin. «Ja kāds mani nāk sveikt Vladimira vārda dienā, saku: «Vai tad tu nezini, ka mani sauc Valdis?», bet, kad ierodas pāris dienu vēlāk, saku pretējo. Man nepatīk svinēt vārda svētkus, jo nejūtos tos pelnījis. Starp tiem ir gads, kad var izdarīt ko paliekošu. Ja tas nav pagūts, tad uzskatu, ka svētkus neesmu pelnījis.»
