Kad oktobra sals nokodis dārzā pēdējos rudens ziedus, savus vārdus sumina Irmas un Mirgas – pēc skanējuma nedaudz salti vārdi, bet to īpašnieces ir ļoti patīkamas dāmas. Sveicieni viņām!
Kad oktobra sals nokodis dārzā pēdējos rudens ziedus, savus vārdus sumina Irmas un Mirgas – pēc skanējuma nedaudz salti vārdi, bet to īpašnieces ir ļoti patīkamas dāmas. Sveicieni viņām!
Vilces pagasta zemnieku saimniecības “Krūmaļi” īpašniece Irma Laščenka jau dienu pirms 13. oktobra pošas savai vārdadienai, jo zina, ka šodien viņu apciemot brauks ne tikai meita, znotiņš un mazdēli, bet arī citi radi, draugi un labi paziņas. “Man nekad nav miera vārdadienā. Lai gan neviens nav īpaši aicināts, mājas durvis šodien mīļi atvērtas jebkuram viesim. Man patīk, ja mani apciemo, tas uzlādē un dod enerģiju tālākai dzīvei,” skaidro Irmas kundze.
Par savu vārdu gaviļniecei ir īpašs stāsts: “Kad piedzimu, mamma man gribēja dot vārdu Lidija, bet 1944. gadā, kad aizbraucām uz baznīcu, lai mani nokristītu, izrādījās, ka baznīcas kalendārā tāda vārda nav. Mamma izvēlējās pirmo, ko tajā izlasīja, un tā bija Irma. Mājās vecmāmiņa bija nepatīkami pārsteigta par mammas ielikto vārdu, jo netālu kaimiņos dzīvojusi sieviete Irma, bet viņai apkārtnē nav bijusi laba slava izlaidīgā dzīvesveida dēļ. Taču kas noticis – noticis. Un mana dzīve ne tuvu nav līdzīga tās sievietes dzīvei,” ar smaidu atzīst Irmas kundze.
Lielāko sava mūža daļu gaviļniece aizvadījusi Vilces pusē: 19 gadu nostrādājusi Vilces kultūras namā, bet 1990. gadā kopā ar vīru Nikolaju sāka saimniekot savā zemnieku saimniecībā. Šodien viņu rūpē ir vairāk nekā 500 hektāru zemes, kas prasa laiku, spēku un neizsīkstošu enerģiju. To netrūkst ne Irmas kundzei, ne viņas dzīvesbiedram. Saimniece katru gadu cenšas atpūsties kādā ceļojumā: “Tā ir mana vājība. Ceļoju, kad vēl bija padomju laiki, un turpinu to darīt tagad. Atbraucu mājās ar pavisam citu enerģiju, kas atkal liek darboties,” stāsta gaviļniece. Viņas tālo ceļu pavadoņi pēdējos gados ir abi mazdēli Māris un Mairis. Izbraukāta gandrīz visa Eiropa: būts Grieķijā, Itālijā, neaizmirstama palikusi Spānija un Ēģipte, šovasar apskatīta Šveice un Turcija, bet nākamā, ko gribas redzēt, esot eksotiskā Taizeme. No katra ceļojuma Irmas kundze mājās atved kādu suvenīru – piederīgu tās valsts kultūrai.
Gaviļnieces otra vājība ir ziedi. Vasarā ap saimnieces māju viss ir vienos ziedos, kas nama iemītniekus un viesus priecē līdz pat rudens salnām. Arī vārdadienā draugi viņai dāvina daudz puķu, bet vīram ir kāda dāvana, ar kuru viņš ik gadu jubilejās iepriecina savu kundzi. Katrreiz tā ir it kā viena un tā pati, taču tomēr citāda.
