Cīņās pret Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Latvijas Kara skolas 14 kritušajiem kadetiem veltītais Vareļu piemineklis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu restaurēts jau 2013. gadā. Šogad sadarbībā ar Aizsardzības ministriju labiekārtota tā teritorija.
Tagad blakus piemineklim novietots informācijas stends, kurā sniegtas ziņas par 1919. gada notikumiem. Izveidotas arī ugunskura vietas, kur sildīties Brīvības cīņu atceres pasākumu dalībniekiem, bet līdz piemineklim ved nobruģēts celiņš.
Vareļu piemineklis atklāts 1935. gada 20. maijā, taču 1951. gadā tas uzspridzināts un tāds stāvējis daudzus gadus. Latvijas Valsts aizsardzības fonda biedrības «Lāčplēsis» Jelgavas nodaļas pārstāvis Laimonis Zalcmanis pieminekļa labiekārtotās teritorijas atklāšanas pasākumā minēja, ka, 1988. gadā nodibinot Tautas fronti, viens no pirmajiem uzdevumiem bijis pieminekli atjaunot. Viņa vadībā piemineklis atjaunots un atklāts 1990. gada 17. novembrī.
Pieminekļa šķembās izdevies sazīmēt tikai septiņu kadetu vārdu un uzvārdu, taču tad kādās lauku mājās atrasts ielūgums uz pieminekļa atklāšanu 1935. gadā ar visiem 14 uzvārdiem. L.Zalcmanim ir prieks, ka darbs nav izrādījies veltīgs un pie pieminekļa pulcējas arī skolēni, kas šoreiz bija atbraukuši no Salgales un Garozas pamatskolas.
Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš, kurš pārstāvēja arī Aizsardzības ministriju un Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu, izteica cerību, ka Vareļu piemineklis būs vieta, kur atsevišķās reizēs pulcēties skolēniem, tai skaitā jaunsargiem, un smelties zināšanas par Brīvības cīņām, kā arī stiprināt patriotiskās jūtas.
«Valstij, kura neatceras savu vēsturi un negodina varoņus, nav nākotnes. Mūsu gods un pienākums ir kopt šo vietu un atminēties tos cilvēkus, kas cīnījušies par mūsu brīvību,» sacīja Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis. Viņš arī norādīja, ka vēl daudzas atceres vietas jāsakopj. Tāds ir, piemēram, piemineklis pie Skuju skolas un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas. P.Vaļeckis izteica cerību, ka piemineklis tiks apmeklēts arī ikdienā, lai ikviens varētu padomāt, kādu cenu cilvēki ir samaksājuši par šodienas neatkarību.
«Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr viņu kāds atceras, bet valsts dzīvo tik ilgi, kamēr tajā dzīvo cilvēki, kas atceras savu vēsturi,» mudinādams sevi izzināt caur vēsturi, sacīja vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns. Arī Ozolnieku novada vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs Aigars Stillers aicināja apzināties novada un Latvijas vēsturi un izteica cerību, ka izdosies izpētīt teritoriju no Katriņas muižas līdz pat Emburgai, kur cīnījies 4. Cēsu pulks un 5. Valmieras pulks.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns virsleitnants Uģis Brūklena sacīja, ka piemineklis ir vieta, kurā uz piemiņas pasākumu pulcēties katru gadu. «Pieminam mūsu priekšgājējus, kas cīnījušies un atdevuši dzīvību. Gods, ka varam būt šīs misijas tālāki nesēji,» teic U.Brūklena. ◆
