Cilvēka dzīvības vērtība ugunsnelaimē visbiežāk ir aptuveni pieci lati, jo tieši tik maksā vienkāršs dūmu detektors, kas uzreiz reaģē uz piedūmojumu, bet joprojām ir tikai retajā dzīvoklī. Tomēr ugunsdzēsēju pieredzē ir gadījumi, kad glābt un izglābt traucē mēbeles kāpņu telpās, pārblīvēti pagrabi un balkoni ar restotām lūkām, pa kurām nav iespējams evakuēties. Šogad ugunsdzēsēji nolēmuši nopietnāk pievērsties drošības pasākumu kontrolei, bet māju apsaimniekotāji saka – iedzīvotājiem ir citas prioritātes.
Pagājušonedēļ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē Lielajā ielā 34 galvenais jautājums bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atklātie ugunsdrošības pārkāpumi. Reaģējot uz iedzīvotāju rakstītu iesniegumu, glābēji pārbaudē konstatēja, ka mājā pastāv paaugstināts ugunsnelaimes risks, jo tās pagrabi ir pārblīvēti ar dažādām mantām. VUGD Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko stāsta – pagrabos jābūt brīvām ejām, lai atvieglotu glābēju darbu, ja tur izceļas nelaime. Taču vēl būtiskāk ir tas, ka sausumā un siltumā izžuvušie krāmi var viegli aizdegties un radīt lielu piedūmojumu, kas savukārt ceļas uz augšu un iekļūst kāpņu telpās un dzīvokļos. Tagad minētās mājas pagrabi iztīrīti, bet vēl raizes sagādā fakts, ka īpatnēji kopā sabūvētajās četrās daudzstāvu mājās ir tikai viena brīva izeja uz jumta būves galā. Tā gan esot nepieciešama nevis cilvēku evakuācijai, bet glābējiem. Bargākie noteikumi – augstceltnēsKā stāsta A.Hroļenko, stingrākie ugunsdrošības noteikumi attiecināmi uz mājām, kas augstākas par deviņiem stāviem. Tādas Jelgavā ir četras. Šajos namos VUGD jāveic pārbaudes vismaz reizi gadā, bet pārējās ēkās normatīvi neprasa obligātus glābēju atzinumus par drošību. «Citas pārbaudām tad, ja saņemam sūdzības,» viņš saka. Kā lielākos riskus Jelgavas galvenais ugunsdzēsējs min piekrautas kāpņu telpas, vecu elektroinstalāciju, aizrestotas lūkas augsto namu lodžijās, sabojātas vai neesošas dūmu novadīšanas sistēmas un iekšējo ugunsdrošības ūdensvadu. «Gribam panākt, lai visās četrās 12 stāvu mājās Jelgavā koplietošanas telpās tiktu ierīkotas ugunsgrēka trauksmes sistēmas, detektori un rokas izziņošanas pogas. Tieši no tā lielā mērā atkarīgas cilvēku dzīvības, jo ugunsgrēkā svarīgākais ir laiks,» skaidro A.Hroļenko. Nelaimes gadījumā visbiežāk cilvēki pamostas, taču iet bojā, jo tas noticis par vēlu. «Parasti mirušos atrodam pie dzīvokļa durvīm – mēģināja tikt laukā, bet nepaspēja,» glābējs ieskicē vēl kādu problēmu – nereti mājokļi ir tā piekrauti, ka tā iemītnieki stresa situācijā sapinas paši savās mantās. A.Hroļenko mudina iegādāties ar bateriju darbināmu dūmu detektoru. Tāds maksājot ap pieciem latiem, taču, tiklīdz būs piedūmojums, kaut vienos naktī ar sirēnu uzcels guļošos. Iedzīvotājiem citas prioritātesDeviņstāvu nams Māras ielā 1, ko apsaimnieko SIA «Latio namsaimnieks», obligātajām pārbaudēm reizi gadā nav pakļauts, tomēr dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs pārrunā arī ugunsdrošības jautājumus, stāsta pārvaldniece Gunta Juhņēviča. Viņa domā, ka lielākie riski ir 12 un 16 stāvu mājās, bet par savu saka – Jelgavā ir problēmas ar ēku konstruktīvajiem risinājumiem. Vienā kopsapulcē sanākušie atklājuši, ka deviņstāvu būvei nav evakuācijas kāpņu no devītā līdz piektajam stāvam, lai gan šādos māju projektos tām lodžijās būtu jābūt. «Mēs jau varētu veikt uzlabojumus, bet cilvēkiem vairāk rūp daudzas citas problēmas, piemēram, augstie apkures tarifi, tekošs jumts un cauruļu avārijas. Ja kāds ko jaunu liktu par velti, tad jau dzīvokļu īpašnieki nebūtu pretī,» viņa konstatē. A.Hroļenko no VUGD gan akcentē, ka saskaņā ar valdības noteikumiem mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs atbild par ugunsdrošību objektā. Glābēji sola kontroles šajā ziņā pastiprināt.
