Jau sirmā senatnē Austrumu gudrie atzīmējuši, ka cilvēks, kas dzer, sākumā līdzinās pāvam.
Jau sirmā senatnē Austrumu gudrie atzīmējuši, ka cilvēks, kas dzer, sākumā līdzinās pāvam. Viņš kļūst lielīgs un iedomīgs, pēc tam atgādina pērtiķi – cenšas ar visiem jokot, kļūst pārmēru komunikabls, meklē draudzību ar gadījuma cilvēkiem. Vēlāk viņš kļūst pašpārliecināts un šķietami varens kā lauva, līdz beidzot pārvēršas cūkā, kas vārtās dubļos.
Bēdīgs ir fakts, ka no dzeršanas atbrīvoties cenšas tikai nedaudzi. To apgalvoja arī valsts Jelgavas narkoloģiskās slimnīcas direktore Lilita Caune. Daļēji traucē arī sabiedrības un pat paša slimnieka līdzcilvēku attieksme pret dzeršanu kā pret izlaidību. Var daļēji piekrist, ka alkoholisms ir nevērība pret sevi un izlaidība, taču to mēs varam teikt par ļoti mazu daļiņu no slimniekiem, par pārējiem alkoholiķiem mēs nezinām neko. Nezinām arī to, ka viņiem ir labs darbs, bērni un ģimene, māja, dārzs un pat mašīna. Sabiedrībā viņus ciena. Profesiju alkohols neizvēlas – slimnieki ir šoferi, mākslinieki, skolotāji, medicīnas darbinieki.
Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā darbs rit organizēti. Šeit notiek stacionārā un ambulatorā ārstēšana. Stacionārā cilvēkiem veic dezintoksikāciju, te iespējama kursa ārstēšana jeb tā dēvētā Minesotas programma. «Ļoti daudzi cilvēki dezintoksikāciju jauc ar ārstēšanos. Pirmajā cilvēkam tikai tiek izskalots kuņģis, ārā izvadot visus alkohola sadalīšanās produktus. Kad dezintoksikācija ir pabeigta, pacientam tiek piedāvāts, vai viņš vēlas ārstēties, vai nevēlas. Ja slimnieks nevēlas ārstēties, viņu palaiž mājās un pēc kāda laika, pilnīgi viennozīmīgi, viņš atsāk dzert. Bet, ja cilvēks tomēr nolēmis ārstēties, viņš dodas uz otru nodaļu, kur viņam veic kursa ārstēšanu,» stāsta Lilita Caune.
Minesotas metode Jelgavas narkoloģiskajā nodaļā tiek izmantota jau no 1992. gada. Daudzi par to jau būs dzirdējuši, bet vēl joprojām nezina, ko tā nozīmē. Minesotas programma ir pasaulē pats atzītākais intensīvais veids, kā izārstēt cilvēku no dzeršanas. Ārstēšanās kurss ilgst 28 dienas. Te apvienota medicīna, psiholoģija, grupas terapija. Daudz tiek strādāts arī ar tuviniekiem, iespējams tikties ar mācītāju. Šis kurss palīdz iemācīties dzīvot skaidrā un sadzīvot ar šo slimību. To zina visi: ja cilvēks sirgst ar alkoholismu, tad tas viņam ir uz mūžu. Viņa smadzeņu šūnas un darbība regulāri mainās. Ja pat pēc 10 – 15 nedzeršanas gadiem cilvēks atkal sāk dzert, viņš ļoti ātri nonāks tur, kur bija pirms dzeršanas. Alkoholiķis ir cilvēks, kas dzeršanas dēļ atkārtoti nonāk nepatīkamās situācijās (piemēram, strīdi ģimenē, veselības pasliktināšanās, nesokas darbs, automobiļa vadīšana dzērumā utt.), bet, par spīti visam, viņš turpina lietot alkoholu. Vissliktāk ir tas, ka cilvēki palīdzību nemeklē savlaicīgi. Tas var novest pie alkohola plānprātības.
Par uzturēšanos un ēdienu Minesotas programmas laikā pacientam jāmaksā pašam – Ls 66, var maksāt pa daļām. Slimnīcā pavadītais laiks vēlāk ģimenes budžetā atmaksāsies dubulti.
«Nodaļā par pacientiem ir domāts daudz. Pieejamas visas ērtības, bibliotēka, televizors, novuss, sporta zāle. Paši savā virtuvē gatavo ēst, mazgā veļu. Slimniekiem ir brīvais laiks, pie viņiem nāk apmeklētāji, var doties arī uz pilsētu, un pats svarīgākais – tiek garantēta pilnīga anonimitāte,» saka L. Caune. Šajā nodaļā nonāk dažādi cilvēki, arī sievietes. Sievietes, protams, skaita ziņā ir mazāk, bet tas nenozīmē, ka viņas mazāk dzer. Daktere Caune uzskata, ka sievietes dzer tikpat daudz, tikai viņas ilgstošāk slēpjas un arī sabiedrības attieksme pret viņām ir daudz noraidošāka. Bēdīgi ir atzīt, ka narkoloģiskās slimnīcas kontingentu pēdējo gadu laiku nomainījuši pārsvarā gados jauni cilvēki. Vidējais vecums ir 20 – 25 gadi!
Bet ir arī jaunāki un ir vēl pavisam bērni. Pusaudžu vecums cilvēka dzīvē ir sarežģīts posms, kad cilvēka orientācija ir samērā nenoturīga, nereti tiek pārvērtēti savi spēki, trūkst kontrole pār savu rīcību. Tāpēc jaunieši nereti pieļauj kļūdas, kas vēlāk jānožēlo. Alkohols graujoši iedarbojas uz galvas smadzeņu augstākajiem centriem. Regulāri to lietojot, rodas pieradums, un cilvēks pats nejūt, ka šis process pakāpeniski progresē. Pusaudžu vecumā pieradums pie alkohola ir daudz lielāks un bīstamāks, sevišķi meitenēm. Kopš pagājušā gada augusta slimnīcas dezintoksikācijas nodaļas telpās tiek uzņemti arī nepilngadīgie. Tie ir gan zēni, gan meitenes, kas lieto dažādas toksiskas vielas un alkoholu. Jaunākajam pacientam bija tikai astoņi gadi… Vecāki! Aiciniet savus bērnus domāt un domājiet arī paši, pirms sakāt, ka tā ir izlaidība, kas drīz pāries. Esiet redzīgi, ja, piemēram, students biežāk nekā agrāk, kā viņš pats saka,«sūc aliņu». Ne visi, bet, iespējams, kāds vienā jaukā dienā konstatēs, ka kļuvis atkarīgs no alkohola. Dzer, kad grib, un dzer, kad vairs negrib…
