Līdz 22. maijam «Kino 19» – «Džungļu grāmata – 2» (pulksten 14) un «Trakulīgās māsiņas» (pulksten 16, 18 un 20).
Līdz 22. maijam «Kino 19» – «Džungļu grāmata – 2» (pulksten 14) un «Trakulīgās māsiņas» (pulksten 16, 18 un 20).
Vai dzīve neurbanizētā vidē sekmē jaunības saglabāšanu? Atbildē uz šo jautājumu katram ir savi jā un nē. Kiplinga džungļu zēns Mauglis, kas, Disneja animēts, pa ekrānu dzīvojas no 1967. gada un šogad pretendē uz visvēlāk uzņemtā turpinājuma nomināciju, šķiet, ekrāna gaitas sācis nevis pirms vairākiem gadu desmitiem, bet dažiem mēnešiem: viņš ne tikai nav novecojis, nav pat paaudzies. Diemžēl «Džungļu grāmata – 2» tā arī netiek tālāk par apelēšanu pie skatītāju līdzšinējām atmiņām. Animācija ir virs svētdienas rīta teleseriāla noformējuma līmeņa, bet galvas tiesu atpaliek no studijas iespaidīgākajiem lielbudžeta darbiem. Ja neskaita lomu audiālo pusi (vissimpātiskākais ir Džona Gudmena ierunātais lācis Balū), «Džungļu grāmata – 2» lielākoties ekspluatē varoņa pazīstamību, bet pati atmiņā paliekošus piedzīvojumus nesagādā.
Atšķirībā no «mūžam jaunā» Maugļa komēdija «Trakulīgās māsiņas» pievēršas pārmaiņām, kādas gadu desmiti ienesuši divu bijušo grūpiju dzīvē. Rokzvaigžņu «mednieču» Sjūzetes un Vinnijas ceļi kopš septiņdesmitajiem gadiem šķīrušies. Vinnija vairās no atgādinājumiem par pagātni. Atgādinājums ir kā sniegs uz galvas uzkritusī Sjūzete, kas (pretēji Vinnijai) no agrākā trakulīguma pa šo laiku nav zaudējusi ne nieka un nolemj, ka labs bezdarbnieces «atvaļinājuma» sākums būtu draudzenes ģimenes ligzdiņas apciemojums. Skatītāja galvenais iespaids gan ir tāds, ka sižeta komiskuma potenciālu varētu izmantot veiksmīgāk – varbūt, ja emocionāli urdīgā Goldija Hauna (Sjūzete) un izjūtu virspusējību imitējošā Sjūzena Sarandona (Vinnija) spēlētu mainītās lomās.
***
Esēnija Zariņa:
«Džungļu grāmata – 2». Absolūti tradicionāla Disneja animācijas filma. Mazāko skatītāju aktīva līdzdzīvošana garantēta.
«Trakulīgās māsiņas». Filma par divām draudzenēm, bijušajām grūpijām, un nostalģiju par aizgājušajiem laikiem. Labiem aktieriem Goldijai Haunai, Sjūzenai Sarandonai, Džefrijam Rašam (manuprāt, pilnīgi lieks tēls filmā) tāda haltūriņa vien ir.
Agnese Āboltiņa:
«Džungļu grāmata – 2». Neesmu redzējusi.
«Trakulīgās māsiņas». Nepārliecina ne filmas pelēcīgā tehniskā kvalitāte, ne sižets, kas vēlas iestāstīt: kādā naktī vienā rāvienā var atbrīvoties no daudzos gados krātās normu un ieradumu «bagāžas». Režisors un scenārists nezina, ko iesākt ar sākumā pieteiktajiem varoņiem.
Aiva Roga:
«Džungļu grāmata». Ārkārtīgi jauka muzikāla animācijas pasaka, kas mazajiem skatītājiem nevar nepatikt. Filmiņu skatoties, iespējams arī apgūt angļu valodu. No mākslinieciskā viedokļa – lieliski, ļoti atbilstoši izzīmēti pasaku tēli.
«Trakulīgās māsiņas». Goldija Hauna un Sjūzena Sarandona ir perfekti piemērotas trako draudzeņu lomām. Man gan gribētos teikt, ka nemaz tik trakulīgas tās māsiņas nebija, biju gaidījusi kādu ekstrēmāku gājieniņu.
