Jelgavnieki cieš no dienestu nesaskaņota darba.
Jelgavnieki cieš no dienestu nesaskaņota darba
«Vai jūs esat lasījusi oficiālu rīkojumu par apkures sākšanu pilsētā?» ar šādu jautājumu savu atbildi uz redakcijas jautājumu sāka 4. namu pārvaldes priekšniece Ņina Krjukova. «Es zinu, par ko jūs gribat vaicāt. Jā, Loka maģistrāles 27. namā naktī no trešdienas uz ceturtdienu tika padots siltums. Bet, tā kā vaļā bija atstāta visa atgaisošanas sistēma, kas atrodas nama siltummezglā, karstais ūdens izplūda pagrabā. Siltumtīkliem ir paziņots, krāni aizgriezti, un pagrabs drīz vien būs izžuvis. Bet vainu varēja novērst agrāk, ja cilvēks, kas to pamanīja, būtu tūliņ zvanījis siltumtīklu avārijas dienestam pa tālruni 3024721 vai arī namu pārvaldes avārijas dienestam pa tālruni 3024513. Abi strādā visu diennakti.»
Diemžēl avārijas, sākoties apkures sezonai, pilsētā notiek cita pēc citas. Kādā vietā plīst caurule, kādā tek krāns, kādā – palikusi plaisa pēc metināšanas. Kas tad galu galā par to atbild?
«Vasarā apkures sistēma tiek remontēta – metina un maina caurules, krānus, skrūvē, griež. Bet pārbaudīt padarītā kvalitāti un stiprību nevar, jo apkures sistēmā nav ūdens,» stāsta Ņina Krjukova. «Sākoties apkurei, sākas arī skandāli, jo kāds kādu ir nopludinājis, kādam pagrabā kartupeļi izvārījušies, kādam gurķi pagalam. Namu pārvalde var sist dibenu pret zemi un skraidelēt gar aizslēgtām siltummezglu durvīm. Ja pilsētā tiktu oficiāli noteikts apkures sezonas sākums un siltumtīklu uzņēmums namu pārvaldēm oficiāli rakstiski paziņotu, kad kurai mājai tiks padots siltums, tad pārvaldes darbinieki varētu brīdināt katra nama iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ziņot, ja kādā vietā tek. Manuprāt, aplami ir siltumu pirmoreiz padot naktī, kad cilvēki guļ un neredz, kas notiek dzīvoklī un namā.»
Slimnieki klabina zobus no aukstuma
Kamēr vieniem no karstuma pagrabā vārās kartupeļi, tikmēr citi klabina zobus no aukstuma. Kas var skriet, tas sildās kustībā, bet ko darīt pie gultas piekaltajiem pilsētas slimnīcas filiāles, tā dēvētās vecās slimnīcas pacientiem? Laukus un ceļus jau iemēģinājis pirmais sniegs, bet ap simts slimnieku, tostarp arī mazi bērniņi infekcijas nodaļā, joprojām veselību mēģina atgūt neapkurinātās palātās. Slimnīcas filiāles galvenā māsa Aina Šķipsna vakarrīt mēģinājusi bēdas sūdzēt pašam siltumtīklu uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam, taču viņš pie aparāta nav aicināts, jo runājies ar Pasaules bankas pārstāvjiem. Sak’, kas nu tur, nieks, kāds simtiņš slimo, tērēt tik zina, ne dot.
Ak, kā apriebusies moralizēšana. Bet tomēr: vai «Eiropā tā varētu» – atteikt sarunu cietējam cilvēkam, kas ar saviem maksājumiem uztur priekšnieku ar visu viņa uzņēmumu? Par to, ka slimnīcu var atstāt bez apkures un silta ūdens, nemaz nerunājot.
Diemžēl «Ziņām» līdz pat redakcijas slēgšanai neizdevās sazināties nedz ar siltumtīklu uzņēmuma direktoru un galveno inženieri, nedz pirmā, nedz otrā siltumtīklu rajona priekšniekiem. Laikam jau Pasaules banka bij’ dāsna.
Vienīgais pirms darbdienas beigām kabinetā «noķertais» – pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols – atzina, ka dienestiem darbs ir jāsaskaņo, bet karstajiem plūdiem Loka maģistrālē esot tikai gadījuma raksturs, no kā nevar secināt par dienestu darbu. Savukārt vecajai slimnīcai siltums pienākšot – palēnām, kad pietiekams spiediens izies pa visām caurulēm. Ja tā neesot, pašiem jābūt aktīvākiem un jāsūdzoties.
Viņi jau gan zvana, – kad atelšas no sildīšanās skrējiena…
