Jelgavnieki jau būs pieraduši pie tā, ka nepaiet ne nedēļa, ka mūspusi apmeklē kāds ministrs vai partija rīko savu sanāksmi.
Jelgavnieki jau būs pieraduši pie tā, ka nepaiet ne nedēļa, ka mūspusi apmeklē kāds ministrs vai partija rīko savu sanāksmi. Pagājušajā nedēļā Jelgavā valdes sēdi organizēja politiskā apvienība «TB»/LNNK. «Ziņu» redakcijā viesojās 8. Saeimas priekšsēdētājas biedrs un apvienības «TB»/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume, kas atbildēja uz mūsu korespondenta Edgara Saukas jautājumiem.
Ar ko bija saistīts lēmums rīkot apvienības «TB»/LNNK valdes sēdi Jelgavā?
Analizējot, kāpēc mūsu apvienībai bija ne pārāk labi rezultāti vēlēšanās, secinājām, ka jāmaina vadība. Man uzņemoties partijas vadītāja lomu, esam mācījušies no visām iepriekš pieļautajām kļūdām. Tagad pieņemts lēmums rīkot regulāras valdes sēdes ārpus Rīgas, kurās varēs piedalīties mūsu partijas biedri citur Latvijā. Arī piektdienas valdes sēdē varēja piedalīties ikviens «TB»/LNNK biedrs. Pēc Saeimas vēlēšanām pieņemtais lēmums paredz, ka ne retāk kā divos mēnešos partijas valdes sēdes notiks ārpus galvaspilsētas, lai ar partijas biedriem varētu apspriest reģionālās problēmas un lai viņi redz, kāds ir darbs partijas iekšienē.
Kā vērtējat valdības koalīcijas stabilitāti?
Visi koalīcijas partneri saprot, ka pašreizējā stabilitāte balstīta uz to, ka jebkurā citā variantā, pat gāžot šo valdību, neviena partija nevar garantēt sev labākas pozīcijas. Tas kļuva skaidrs, kad Saeimā tika apspriests tāds jutīgs jautājums kā attieksme pret karu Irākā.
«Jaunajam laikam» pagaidām ir stabilas pozīcijas sabiedrībā. Tam arī pieder valdības «kontrolpakete». Tas nozīmē, ka viņiem, «saspēlējoties» ar Latvijas Pirmās partijas ministriem, iespējams realizēt visus pieņemtos lēmumus, tos īpaši nesaskaņojot ar koalīcijas partneriem. Tas, ka šo valdību kopā nesaista koalīcijas līgums, no vienas puses, ir pozitīvi, bet nāk par labu tikai spēcīgākajiem partneriem. Acīmredzot tāpēc mūsu partija nav tik pamanāma. Tajā pašā laikā, vērtējot mūsu ministru darbu, neesam greizsirdīgi uz koalīcijas partneriem. «JL» nepieciešama politiskā pieredze, jo viņi pagaidām balstās uz lielu entuziasmu, bet daudz mazāk uz profesionāliem kritērijiem. Nav arī noliedzams, ka, lai arī kāds būtu vēlēšanu iznākums, opozīcija ir ļoti spēcīga, jo Tautas partijā (TP), Tautas saskaņas partijā (TSP) un apvienībā «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL») ir ļoti profesionāli politiķi. Uzskatu, ka pagaidām vēl nevar runāt par atšķirībām TSP un «PCTVL» pozīcijās. Jurkāna kungs līdz šim nav spējis sevi pozicionēt kā atsevišķs politiskais spēks, lai konstruktīvi varētu pārstāvēt savu partiju. Esmu pārliecināts, ka tik drīz kā nopietns spēlētājs politiskajā laukā viņš nevarēs piedalīties, bet mēs skaidri redzam, ka tas ir viņa tuvākais mērķis.
Kā vērtējat Šķēles kunga aiziešanu no politiskās dzīves skatuves?
TP šajos četros piecos gados no viena līdera partijas izveidojusies par spēcīgu politisko organizāciju. Laikā, kad Šķēles kungs aizgāja no atklātās politiskās dzīves skatuves, šī partija bija būvēta pēc piramīdas principa ar harizmātiski izteiktu līderi. Tomēr esmu pārliecināts, ka tā saglabās savas pozīcijas. Dzīve to pierāda. Aizejot spēcīgam līderim, sevi parādījušas tikpat spēcīgas personības, kuras var strādāt kā komanda. Tas nav tikai Slaktera kungs viens pats. Šajā partijā bijuši ministri ar lielu pieredzi – Aigars Kalvītis, Mareks Segliņš un Gundars Bērziņš. Ne mazāk nozīmīga ir divu spēcīgu personību – Andra Ārgaļa un Raimonda Paula – piesaistīšana partijai. Nav arī mazsvarīgi, ka TP ir spēcīgas reģionālās nodaļas un liela ietekme uz daudzām pašvaldībām.
Mēs ar TP esam politiskie konkurenti vienā politiskās dzīves jomā un lieliski to apzināmies. No tā, kā veidosies pašreizējās parlamenta pozīcijas attiecības un cik spēcīga būs koalīcija, ir atkarīga arī TP nākotne. Fakti liecina, ka ilgstoša atrašanās opozīcijā norādītu uz TP novājināšanos. Ja koalīcijas partijas spēs sasniegt labus rezultātus, situācija var mainīties.
TP būtiskos jautājumos balsojumos vienmēr ieņem ļoti konstruktīvu pozīciju. Var teikt, ka tās ir konfliktējošas attiecības starp «JL» un TP. Ja TP būtu piekopusi citu taktiku pēcvēlēšanu periodā, kad veidojās valdības koalīcija, situācija pašreiz varētu būt cita. Arī pirmsvēlēšanu periodā no politiskās tehnoloģijas viedokļa ir saprotams, ka TP ministri rūpējas par tām pašvaldībām, kuru vadībā bija viņu partijas biedri. Tomēr, pēc vēlēšanām sēžoties pie viena galda, sarunas neizdevās.
Vai jums nešķiet, ka Saeimā, apspriežot budžetu un balsojot par to, partejiskais princips dominēja pār veselo saprātu?
Pilnībā varu piekrist jūsu viedoklim. Koalīcija balsoja pēc principa – viss, ko organizēja savā laikā «oranžie», ir noraidāms kā nepareizs. Neviens Valkas vai Kuldīgas bērns taču nav vainīgs, ka sporta un kultūras objektus šajās pilsētās «izsita cauri» kāda noteikta politiska partija. Šis ir jautājums, pie kura noteikti vēl atgriezīsimies, kad pārlūkosim budžetu.
Cik lielā mērā ir pareizs apgalvojums, ka budžeta grozījumi būs būtiski, jo pašreizējās nepilnības ir acīmredzamas?
Domāju, ka uz šo jautājumu precīzu atbildi nevarēs sniegt neviens, ieskaitot finanšu ministru. Pēc pašreizējām prognozēm, budžeta grozījumi gada vidū varētu būt aptuveni 20 – 80 miljonu latu robežās. Viss būs atkarīgs no budžeta ieņēmumiem. Pagaidām runas ir zināma spekulācija, ņemot vērā neseno Valsts ieņēmumu dienesta vadības maiņu. Tad, kad vasarā būs jāizdara budžeta grozījumi, valdošajai koalīcijai kādam būs grūti iestāstīt, ka mums līdz galam vēl nekas nav izdevies, ko solījām, bet tas tiks izdarīts nākamajā gadā. Sabiedrības daļa, kas ir atkarīga no budžeta ieņēmumiem un izmaksām – izglītībā, veselības aizsardzībā, lauksaimniecībā strādājošie –, pret koalīciju varētu būt visai kritiski noskaņoti.
Šo valdību lielā mērā varētu dēvēt par neprofesionālu, jo galvenais ir solījumi bez seguma. Piemēram, kaut vai tie paši Audera kunga solītie 102 miljoni latu, kas vajadzīgi veselības aizsardzības reformai. Cilvēki, kuriem ir skaidra lietas būtība, redz vārdu neatbilstība patiesajai situācijai. Tas ir absolūts populisms pašreiz solīt septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta tikai veselības aizsardzībai!
Vai esat pārliecināts, ka 2004. gadā pilnībā tiks realizēta pāreja uz apmācību tikai valsts valodā?
Problēma nav starpnacionālajos jautājumos, bet gan cilvēku attieksmē. Šis jautājums bija mūsu prasība, veidojot koalīcijas valdību. Pēdējās tikšanās ar izglītības ministru Šadurska kungu rāda, ka viņš šajā jautājumā ir optimistiski noskaņots. Tomēr esmu pārliecināts, ka būs problēmas, kuru atrisināšanai būs jāpieļauj daži izņēmumi.
Kā vērtējat pēdējā laikā plaši izskanējušās vienas partijas šaubas par «Ventspils naftas» privatizāciju?
Šajā lietā ir daudz neatbildētu jautājumu un versiju, kāpēc tieši tagad parādās vārdā nenosauktu juristu atzinums par privatizācijas gaitā notikušajām nelikumībām. Nevar izslēgt arī pieņēmumu par Krievijas interešu lobēšanu, kas parādījies masu saziņas līdzekļos. Nav izprotams, kāpēc LPP biedram bija jāiesaista premjers, kas dokumentus tālāk nodevis Ģenerālprokuratūrai.
Jūsu apvienības viedoklis par tautai nozīmīgu pieminekļu uzstādīšanu. Šoreiz par valsts pirmā prezidenta pieminekli Jelgavā.
Pirmkārt, mūsu apvienība vienmēr atbalstījusi Latvijas pirmā prezidenta pieminekļa uzstādīšanu Jelgavā. Iniciatīva bijusi ļoti veiksmīga, aicinot ziedot visus iedzīvotājus, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus. Kaut arī jāteic, ka jautājumi, kas saistīti ar tautai nozīmīgiem pieminekļiem, līdz šim nav pilnībā novērtēti. Īpaši to redzam Rīgā, kad dažkārt pieminekļu uzstādīšana vienā vai otrā vietā ir pārāk politizēts jautājums.
