Pagaidām izskatās, ka būs labs gads – prognozē augkopības eksperti, taču vēl ir piesardzīgi, jo cerības uz rekordražām var sagandēt lietus labības pļaujas laikā. Pagaidām viss liecina, ka vasarājiem Zemgalē gaidāms nebijis birums, turklāt arī ziemāji, par spīti pavasara plūdu nodarītajai skādei, sola vairāk graudu nekā pērnvasar.
Ziemāji jau savārpojuši un sāk briedināt graudus, skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Lekni zeļ arī vasarāji – gan mieži un kvieši, gan rapši. Arī agrīnās vasarāju šķirnes dzen vārpas. Ieguvēji tie, kas pārsēja«Šis būs veiksmīgs gads vasarāju audzētājiem,» saka I.Grantiņa, piebilstot, ka noteikti ieguvēji būs arī tie, kas pavasarī izlēma pārsēt izslīkušās ziemāju platības. Viņai piekrīt arī kooperatīva «Latraps» Lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieks agronoms Ģirts Ozols: «Pateicoties mitrumam, vasarāji ir vienmērīgi sadīguši un pašlaik visas kultūras izskatās tiešām labi.» Kā stāsta Ģ.Ozols, lai padotos laba ziemas kviešu raža, jāpiepildās diviem faktoriem – savlaicīgi iedot slāpekļa mēslojumu ir zemnieka spēkos, bet otrs – saule – atkarīgs no laika apstākļiem. Saules ietekmē attīstās graudu kvalitāte, īpaši graudu veidošanās un nobriešanas laikā svarīgi atbilstoši meteoroloģiskie apstākļi, lai graudos būtu augsts proteīna saturs. Pārlieku liels mitruma daudzums vai tā nepietiekamība var traucēt ķīmisko procesu norisi graudā, un proteīns uzkrājas nepietiekamā daudzumā, taču šis vasaras sākums bijis optimāls. «Ziemājiem varbūt rekordražas arī nebūs, taču tās gaidāmas lielākas nekā pagājušajā gadā,» prognozē Ģ.Ozols. Savukārt vasarāji, sevišķi vasaras kvieši, gan sola brangas ražas, kas varētu pārsniegt Zemgalē ierastās vidēji piecas tonnas no hektāra. Slimības skar mazTuvākajās nedēļās augkopības kultūrām neskādēšot nedz pārlieku liels sausums, nedz lietus, jo labība ir izaugusi, bet vēl nav tik nobriedusi, lai ciestu no mitruma. Kā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta informācija, Zemgalē graudaugus mazāk nekā citas vasaras skārušas arī slimības un kaitēkļi. Uz ziemas un vasaras kviešiem atrasta lapu pelēkplankumainība (izplatīta desmitajā daļā pārbaudītās platības), mazāk augus skārusi graudzāļu miltrasa un kviešu lapu dzeltenplankumainība. Vasaras un ziemas rapšu laukos niecīgos apmēros (divos līdz četros procentos no platībām) uzieta pelēkā puve, bet krustziežu spīdulis sasniedzis sešu procentu izplatību.
